PAR MUMS

PAR IESTĀDI

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Muzeju likumu un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nolikumu. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbu vada direktors. 

 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam ir trīs filiāles (struktūrvienības): Mencendorfa nams. Rīdzinieku 17.–19. gs. māja-muzejs, Ainažu jūrskolas muzejs un Latvijas Fotogrāfijas muzejs. 

 Misija 

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbības misija ir saglabāt Rīgas pilsētas, Latvijas kuģniecības un Latvijas fotogrāfijas vēsturi raksturojošos īstenības elementus, kā arī, izmantojot uzkrātās vērtības, iekļauties Latvijas sabiedriskajā, zinātnes un kultūras dzīvē, sniedzot ieguldījumu garīgi augsti attīstītas un humānas sabiedrības veidošanā. 

MUZEJA VĒSTURE

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejs atrodas Vecrīgā, ievērojamā 13.–20. gs. arhitektūras piemineklī – Rīgas Doma ansamblī.  

Muzeja pirmsākumi meklējami 18. gs. Bagātā un daudzveidīgā krājuma pamatā ir Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela (1729–1764) dabaszinātniskā un mākslas priekšmetu kolekcija. Pēc ārsta nāves viņa māte Katrīna fon Himzele, pildot dēla vēlējumu, krājumu nodeva Rīgas pilsētai. 1773. gada 22. februārī Rīgas rāte dibināja muzeju, piešķirot tam Himzela vārdu, un izvietoja to t.s. Anatomijas teātra telpās Kalēju ielā 34/36 (nams nav saglabājies). 1791. gadā muzeju pārcēla uz Rīgas Doma ansambļa austrumu spārnu, kas tika pārbūvēts pilsētas bibliotēkas un muzeja vajadzībām. Par to liecina astrolaba atveids un uzraksts Museum uz celtnes zelmiņa. 1816. gadā muzejā atklāja īpašu Mākslas kabinetu, bet 1881. gadā, apvienojot Himzela muzeja un pilsētas numismātikas kolekcijas, izveidoja Pilsētas monētu kabinetu.  

Muzeja vēsture cieši saistīta ar Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrības (dib. 1834. gadā), Rīgas Dabas pētnieku biedrības (1845), Literāri praktiskās pilsoņu savienības (1802) un Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības (1822) darbību. Šo biedrību kolekcijas tika eksponētas 1858. gadā izveidotajā t.s. Rīgas muzejā Šķūņu ielā 11. 19. gs. 60. gados Rīgas muzejam tika deponēta Himzela muzeja dabaszinātniskā un arheoloģiskā kolekcija, bet daļa kolekciju – arī jaundibinātajai Pilsētas gleznu galerijai.  

1890. gadā zinātniskās biedrības ar savām kolekcijām pārcēlās uz Doma ansamblī speciāli muzeja vajadzībām uzcelto ēku Palasta ielā 4. Muzejs pēc tā atrašanās vietas ieguva Doma muzeja nosaukumu. To pārvaldīja Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība. Doma muzejā izvietoja arī Himzela muzeja kolekcijas, tur atradās Pilsētas monētu kabinets un citas Rīgas pilsētai piederošas vērtības.  

1932. gadā Doma muzejs ar visām tajā esošajām kolekcijām tika iekļauts Latvijas Republikas Pieminekļu valdes aizsargājamo objektu sarakstā, bet 1936. gadā tā šo muzeju slēdza. Vienlaicīgi Rīgas pilsētas valde uz tai piederošo Doma muzejam deponēto materiālu bāzes (t.sk. Himzela muzeja priekšmetiem) izveidoja Rīgas pilsētas vēsturisko muzeju, kuram ar Rīgas vēsturi saistītos bijušā Doma muzeja kultūrvēsturiskos materiālus un numismātikas kolekciju nodeva arī Pieminekļu valde.  

Muzeja attīstību ietekmēja Otrais pasaules karš un tam sekojošā padomju okupācija. Gan vācbaltiešu izceļošanas, gan kolekciju izvešanas laikā uz vācu okupētajām zemēm, kā arī vēlāk padomju varai ideoloģiski nepieņemamu vēsturisku priekšmetu izslēgšanas akcijās muzejs zaudēja daļu no krājuma. Muzejs šajā periodā arī vairākkārt mainīja nosaukumu, bet no 1942. gada janvāra līdz 1945. gada decembrim tika pat pievienots Valsts vēsturiskajam muzejam kā nodaļa ar nosaukumu “Doma muzejs”. 1964. gadā tas ieguva tagadējo – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nosaukumu, kurā atspoguļojas tā jaunais darba virziens.  

1940. gadā padomju okupācijas režīms muzeju nacionalizēja, un kopš tā laika tas ir valsts pārraudzībā.  

Šodien muzeja krājumā ir vairāk nekā 600 000 priekšmetu, kas sistematizēti 75 kolekcijās.  

Muzejam ir trīs filiāles: Ainažu jūrskolas muzejs (atvērts 1969. gadā Ainažos) un Rīgā – Mencendorfa nams. Rīdzinieku 17.–18. gs. māja-muzejs (1992) un Latvijas Fotogrāfijas muzejs (1993). 

Muzeja pamatlicējs ārsts Nikolauss fon Himzels. Nezināms mākslinieks, 1765. g.

Eksponāti no Nikolausa fon Himzela kolekcijas: ziloņkaula šaha figūriņas, 18. gs.

Doma muzeja ekspozīcija, 20. gs. sāk.

Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja ekspozīcija, 1937. g.

Izstāde „Svēršana un mērīšana Daugavas krastos. 13.–19. gs.”. Autore Māra Ozoliņa, māksliniece Arta Goldberga, 2000. g

Ekspozīcija Kolonnu zālē, 1960. gadi.

IZDEVUMI 

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izdotās grāmatas aplūkojamas šeit: Skatīt

DOKUMENTI

Nolikums

Nolikumu skatīt šeit:

Budžets

Budžets 2021. gadam

Publiskais pārskats

RVKM 2020. gada darbības Publiskais pārskats
RVKM 2019. gada darbības Publiskais pārskats.
RVKM 2018. gada darbības Publiskais pārskats.

Citi dokumenti

Muzeja struktūrshēma:
Atalgojums:
Noslēgtie līgumi:
Cenrādis:
Personu datu apstrāde:

ATBALSTĪTĀJI

VAKANCES

Pašlaik aktuālu vakanču nav.

 

Sīkdatņu izmantošanas noteikumi

Sīkdatņu izmantošanas noteikumi vietnē www.rigamuz.lv

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu uzlabot vietnes lietošanas pieredzi, izvērtēt vietnes apmeklējuma statistiku, nodrošināt tās darbību un funkcionalitāti u.tml.

Kas ir sīkdatnes?

Sīkdatnes ir sīkas teksta datnes, kuras tīmekļa pārlūkprogramma (piemēram, Google Chrome, Internet Explorer, Firefox, Safari u.c.) brīdī, kad lietotājs apmeklē tīmekļa vietni, saglabā lietotāja galiekārtā (datorā, mobilajā tālrunī, planšetē), lai identificētu pārlūkprogrammu vai pārlūkprogrammā saglabātu informāciju vai iestatījumus. Tādējādi ar sīkdatņu palīdzību tīmekļa vietne iegūst spēju saglabāt lietotāja individuālos iestatījumus, atpazīt viņu un atbilstoši reaģēt.

Sīkdatņu izmantošanu var atspējot vai ierobežot, taču bez sīkdatnēm nebūs iespējams pilnvērtīgi izmantot visas vietnes funkcijas.

Kādas sīkdatnes un kādiem mērķiem tiek izmantotas?

Tiek izmantotas vairāku veidu sīkdatnes (pastāvīgās un sesijas). Atkarībā no veicamajām funkcijām un izmantošanas mērķa izmantojam Tehniskās jeb noteikti nepieciešamās sīkdatnes un analītiskās sīkdatnes.

Tehniskās sīkdatnes

Šīs sīkdatnes nepieciešamas, lai Jūs varētu apmeklēt un pārlūkot tīmekļa vietnes saturu un izmantot tās piedāvātās iespējas. Šīs sīkdatnes identificē Jūsu iekārtu, bet neizpauž Jūsu identitāti, kā arī tās nevāc un neapkopo informāciju. Bez šīm sīkdatnēm tīmekļa vietne nevarēs pilnvērtīgi darboties, piemēram, sniegt nepieciešamo informāciju, nodrošināt pieprasītos pakalpojumus vai noskatīties pieprasīto video. Šīs sīkdatnes tiek glabātas Jūsu iekārtā līdz brīdim, kad sīkdatne izpildījusi savu funkciju, bet ne ilgāk kā divus gadus. Šīs noteikti nepieciešamās sīkdatnes izvietojas automātiski. Ja tomēr, izmantojot pārlūkprogrammu nodrošinātās iespējas, Jūs izvēlēsieties tās atspējot, ņemiet vērā tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi.

Analītiskās sīkdatnes

Analītiskās sīkdatnes apkopo informāciju, kā tiek lietota tīmekļa vietne, konstatē biežāk apmeklētās sadaļas, ieskaitot saturu, kuru Jūs izvēlaties, pārlūkojot vietni. Informācija tiek lietota analīzes nolūkos apkopotā veidā, lai noskaidrotu, kas interesē vietnes lietotājus, un varētu uzlabot vietnes funkcionalitāti, padarīt to ērtāk lietojamu. Analītiskās sīkdatnes identificē tikai Jūsu iekārtu, bet neizpauž Jūsu identitāti.

Atsevišķos gadījumos dažas analītiskās sīkdatnes mūsu vietā, saskaņā ar mūsu norādījumiem un tikai atbilstoši norādītajiem mērķiem, pārvalda trešās personas, piemēram, Google Inc. izveidotās “Google Analytics” sīkdatnes, kuru mērķis ir tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošana un satura pielāgošana lietotāju vajadzībām.

Plašāk par “Google Analytics” pakalpojuma sniegšanas noteikumiem var iepazīties mājaslapā http://www.google.com/analytics/terms/us.html.

Šīs sīkdatnes tiek glabātas Jūsu iekārtā ne ilgāk kā divus gadus.

Kā pārvadīt sīkdatnes?

Pēc vēlēšanās sīkdatnes var kontrolēt un izdzēst. Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, un turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies. Papildu informācija par sīkdatnēm ir atrodama šeit: https://aboutcookies.org/ .

Sikdatņu izmantošanas noteikumi vietnē rigamuz.lv