PAR MUMS

PAR IESTĀDI

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Muzeju likumu un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nolikumu. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbu vada direktors. 

 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam ir trīs filiāles (struktūrvienības): Mencendorfa nams. Rīdzinieku 17.–19. gs. māja-muzejs, Ainažu jūrskolas muzejs un Latvijas Fotogrāfijas muzejs. 

 Misija 

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbības misija ir saglabāt Rīgas pilsētas, Latvijas kuģniecības un Latvijas fotogrāfijas vēsturi raksturojošos īstenības elementus, kā arī, izmantojot uzkrātās vērtības, iekļauties Latvijas sabiedriskajā, zinātnes un kultūras dzīvē, sniedzot ieguldījumu garīgi augsti attīstītas un humānas sabiedrības veidošanā. 

MUZEJA VĒSTURE

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejs atrodas Vecrīgā, ievērojamā 13.–20. gs. arhitektūras piemineklī – Rīgas Doma ansamblī.  

Muzeja pirmsākumi meklējami 18. gs. Bagātā un daudzveidīgā krājuma pamatā ir Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela (1729–1764) dabaszinātniskā un mākslas priekšmetu kolekcija. Pēc ārsta nāves viņa māte Katrīna fon Himzele, pildot dēla vēlējumu, krājumu nodeva Rīgas pilsētai. 1773. gada 22. februārī Rīgas rāte dibināja muzeju, piešķirot tam Himzela vārdu, un izvietoja to t.s. Anatomijas teātra telpās Kalēju ielā 34/36 (nams nav saglabājies). 1791. gadā muzeju pārcēla uz Rīgas Doma ansambļa austrumu spārnu, kas tika pārbūvēts pilsētas bibliotēkas un muzeja vajadzībām. Par to liecina astrolaba atveids un uzraksts Museum uz celtnes zelmiņa. 1816. gadā muzejā atklāja īpašu Mākslas kabinetu, bet 1881. gadā, apvienojot Himzela muzeja un pilsētas numismātikas kolekcijas, izveidoja Pilsētas monētu kabinetu.  

Muzeja vēsture cieši saistīta ar Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrības (dib. 1834. gadā), Rīgas Dabas pētnieku biedrības (1845), Literāri praktiskās pilsoņu savienības (1802) un Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības (1822) darbību. Šo biedrību kolekcijas tika eksponētas 1858. gadā izveidotajā t.s. Rīgas muzejā Šķūņu ielā 11. 19. gs. 60. gados Rīgas muzejam tika deponēta Himzela muzeja dabaszinātniskā un arheoloģiskā kolekcija, bet daļa kolekciju – arī jaundibinātajai Pilsētas gleznu galerijai.  

1890. gadā zinātniskās biedrības ar savām kolekcijām pārcēlās uz Doma ansamblī speciāli muzeja vajadzībām uzcelto ēku Palasta ielā 4. Muzejs pēc tā atrašanās vietas ieguva Doma muzeja nosaukumu. To pārvaldīja Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība. Doma muzejā izvietoja arī Himzela muzeja kolekcijas, tur atradās Pilsētas monētu kabinets un citas Rīgas pilsētai piederošas vērtības.  

1932. gadā Doma muzejs ar visām tajā esošajām kolekcijām tika iekļauts Latvijas Republikas Pieminekļu valdes aizsargājamo objektu sarakstā, bet 1936. gadā tā šo muzeju slēdza. Vienlaicīgi Rīgas pilsētas valde uz tai piederošo Doma muzejam deponēto materiālu bāzes (t.sk. Himzela muzeja priekšmetiem) izveidoja Rīgas pilsētas vēsturisko muzeju, kuram ar Rīgas vēsturi saistītos bijušā Doma muzeja kultūrvēsturiskos materiālus un numismātikas kolekciju nodeva arī Pieminekļu valde.  

Muzeja attīstību ietekmēja Otrais pasaules karš un tam sekojošā padomju okupācija. Gan vācbaltiešu izceļošanas, gan kolekciju izvešanas laikā uz vācu okupētajām zemēm, kā arī vēlāk padomju varai ideoloģiski nepieņemamu vēsturisku priekšmetu izslēgšanas akcijās muzejs zaudēja daļu no krājuma. Muzejs šajā periodā arī vairākkārt mainīja nosaukumu, bet no 1942. gada janvāra līdz 1945. gada decembrim tika pat pievienots Valsts vēsturiskajam muzejam kā nodaļa ar nosaukumu “Doma muzejs”. 1964. gadā tas ieguva tagadējo – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nosaukumu, kurā atspoguļojas tā jaunais darba virziens.  

1940. gadā padomju okupācijas režīms muzeju nacionalizēja, un kopš tā laika tas ir valsts pārraudzībā.  

Šodien muzeja krājumā ir vairāk nekā 600 000 priekšmetu, kas sistematizēti 75 kolekcijās.  

Muzejam ir trīs filiāles: Ainažu jūrskolas muzejs (atvērts 1969. gadā Ainažos) un Rīgā – Mencendorfa nams. Rīdzinieku 17.–18. gs. māja-muzejs (1992) un Latvijas Fotogrāfijas muzejs (1993). 

Muzeja pamatlicējs ārsts Nikolauss fon Himzels. Nezināms mākslinieks, 1765. g.

Eksponāti no Nikolausa fon Himzela kolekcijas: ziloņkaula šaha figūriņas, 18. gs.

Doma muzeja ekspozīcija, 20. gs. sāk.

Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja ekspozīcija, 1937. g.

Izstāde „Svēršana un mērīšana Daugavas krastos. 13.–19. gs.”. Autore Māra Ozoliņa, māksliniece Arta Goldberga, 2000. g

Ekspozīcija Kolonnu zālē, 1960. gadi.

IZDEVUMI 

Muzeja izdotās grāmatas var apskatīt šeit: Skatīt

DOKUMENTI

Nolikums

Nolikumu skatīt šeit:

Budžets

Budžets 2020:

Publiskais pārskats

Publiskais pārskats 2019:
Publiskais pārskats 2018:

Citi dokumenti

Muzeja struktūrshēma:
Atalgojums:
Noslēgtie līgumi:
Cenrādis:
Personu datu apstrāde:

ATBALSTĪTĀJI

VAKANCES

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs izsludina konkursu uz vakantā Arheoloģijas nodaļas krājuma darba speciālista amatu (uz nepilnu darba slodzi (0,5 slodze) un nenoteiktu laiku).

Galvenie amata pienākumi:

  • veikt krājuma uzskaiti, signēšanu, anotēšanu un sakārtošanu;
  • piedalīties krājuma esības un saglabātības pārbaudēs;
  • ievadīt datus par muzeja priekšmetiem Nacionālā muzeja krājuma kopkatalogā;
  • iesaistīties pamatekspozīcijas un krājuma izstāžu sagatavošanā;

Prasības pretendentiem

– bakalaura grāds vēsturē vai vēstures bakalaura programmas students (specializācija arheoloģijā studiju ietvaros tiks uzskatīta par priekšrocību);

– teicamas latviešu valodas zināšanas, vismaz divu svešvalodu zināšanas;

– labas datorprasmes;

– spēja strādāt patstāvīgi un komandā;

– augsta atbildības sajūta, precizitāte un pozitīva attieksme pret darbu.

Piedāvājam:

  • Bruto mēnešalgu no 745,00 līdz 1093,00 EUR (atkarībā no kvalifikācijas kategorijas) par pilnu darba slodzi
  • Nepilnas slodzes darbu (0,50 slodze) uz nenoteiktu laiku.

Darba vieta: Rīgā, Palasta ielā 4.

Iesniedzamie dokumenti:

  • Motivācijas vēstule.
  • Curriculum Vitae  (CV).

Pretendentiem pieteikties līdz 2020. gada 1. novembrim, iesniedzamos dokumentus nosūtot uz e-pasta adresi: direkt@rigamuz.lv ar norādi “Konkurss uz Arheoloģijas nodaļas krājuma darba speciālista amatu”. Telefons informācijai: (+371) 67356677.

Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13.panta 1.punktam sniedzam informāciju par iesniegto personas datu apstrādes tālākajām darbībām RVKM:

1) pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā;

2) personas datu apstrādes pārzinis ir RVKM, Palasta ielā 4, Rīgā, LV-1050, kontakttālr. 67211358;

3) datu apstrādes juridiskais pamats – Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts un c) apakšpunkts 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Darba likums