Par dabas apstākļu ietekmi uz Rīgas vēsturi – svētdienas izglītojošajā pēcpusdienā muzejā

Svētdien, 26. martā pulksten 14.00 muzejs aicina interesentus uz izglītojošu pēcpusdienu “Par dabas apstākļu ietekmi uz Rīgas vēsturi”. Muzeja Kolonnu zālē būs iespēja noklausīties LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošās pētnieces, Dr. phil., Dr. geogr. Laimdotas Kalniņas referātu “Kalni un lejas kopš pēdējā leduslaikmeta mūsdienu Rīgā un tās apkārtnē” un RVKM Rīgas vēstures izpētes un ekspozīciju darba nodaļas vadītājas, Dr. hist. Margaritas Barzdevičas priekšlasījumu “Kā klimata un vides izmaiņas ietekmēja rīdzinieku dzīvi 17. un 18. gadsimtā”. Dalība svētdienas izglītojošajā pēcpusdienā – ar muzeja ieejas biļeti.

Kā un kad sākās apdzīvotība mūsdienu Rīgas teritorijā, kādi bija galvenie iemesli vai kavēkļi šim procesam? Rīga ir pārdzīvojusi ne tikai mēri, karus, varas maiņas, bet arī vētras, plūdus, dabas katastrofas un pat mazo ledus laikmetu. Aizvien skaļāk pasaulē runā par klimata pārmaiņām, kas skar visus mūs, kas apdzīvojam planētu – Zeme. Klimata pārmaiņas mūsu reģionā – Rīgā un tās apkārtnē – ir notikušas gan tālā senatnē, gan tās vērojamas šobrīd.

Laimdota Kalniņa, stāstot par dabas ietekmi uz Rīgas vēsturi, par dabas un cilvēka mijiedarbību, interesentus iepazīstinās ar to, kā mainījušies dabas apstākļi tūkstošiem gadu ilgajā periodā, kā veidojušies un izzuduši kalni, ezeri un ielejas tur, kur tagad stiepjas Rīgas ielas, ceļi, daudzstāvu masīvi un parki. Tiks dots ieskats arī tuvākajā pagātnē – pēdējos 822 gados kopš brīža, kad starp Rīdzenes upi un Daugavu izveidojās Rīga, kurai visapkārt bija smilšu kalni, bet pati bija ūdenī. Laimdota Kalniņa uzsver, ka “teritorija, kurā atrodas mūsdienu Rīga ir unikāla ne tikai ar to, ka tā atrodas dažādu notikumu krustcelēs, bet arī ar tās ģeoloģisko veidošanos un pārveidošanos.  Kopš pēdējā 3 km biezā Vislas apledojuma ledāja, kas sedza visu Latvijas teritoriju, izkušanas pagājis vairāk kā 14000 gadu, kuru laikā Rīgas teritorija, atrodoties Baltijas jūras krastā, bijusi gan zem dziļākiem, gan seklākiem ūdeņiem, gan arī bijusi sausa, kad Joldijas jūras laikā līmenis būtiski pazeminājies”.

Margaritas Barzdevičas priekšlasījumā tiks apskatīti Rīgas pilsētas vēstures notikumi, kurus, līdzās citiem cēloņiem, ietekmēja arī klimata un vides izmaiņas. Piemēram, kā rīdzinieki ikdienā reaģēja uz laikapstākļiem, kā sadzīvoja ar plūdiem, neražas gadiem, tā dēvētā, Mazā ledus laikmeta visvēsākajā posmā, kas ilga no 17. gs. beigām līdz 18. gadsimta pirmajam gadu desmitam. Margarita Barzdeviča akcentē, ka “mūsdienās, kad arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta klimata un vides izmaiņām, tās visbiežāk tiek iztirzātas laika posmā, kopš novērojumus veic ar dažādiem mērinstrumentiem. Šāda veida meteoroloģiskā informācija par Rīgas pilsētu pieejama tikai no 1795. gada. Taču klimata un vides izmaiņas ietekmēja rīdzinieku dzīvi arī tā dēvētajā “pirms instrumentu” laikā, bet informācija par to izkliedēta visdažādākajos vēstures avotos. Par klimata un vides izmaiņām Rīgā liecības glabā gan Rīgas pilsētas mērnieka Eberharda Tolksa Lielā Ziemeļu kara laikā, no 1700. līdz 1710. gadam, rakstītā dienasgrāmata (manuskripts LNA-LVVA), gan dokumenti un priekšmeti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja u.c. avoti”.

Papildu informācija: RVKM Komunikācijas darba nodaļā, tālr.: 67356676.

Pastkarte “Rīgas panorāma ar plostu tiltu”. 19.gs. Foto: Kārlis Šulcs (Carl Schulz). RVKM krājums.