Arheoloģija

Arheoloģijas kolekcijā ir vairāk nekā 180 000 senlietu, keramikas fragmentu un būvdetaļu, kas aptver laiku no 6. g.t. p.m.ē. līdz 19. gs., kā arī izrakumu plāni un fotonegatīvi. Pēc muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Rīgas arheoloģisko kolekciju apvienošanas 2004. gadā, tā kļuvusi par vienu no lielākajām pilsētu arheoloģijas kolekcijām Baltijas jūras reģionā. 

Senlietu klāstā ietilpst Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē uzietie savrupatradumi, kas muzejā nonāca, jau sākot ar 19. gs. vidu, bet to lielākā daļa ir kopš 1938. gada izrakumos Vecrīgā iegūtie priekšmeti.  

Senlietu pamatkodolu veido 12.–15. gs. Rīgas ciemos un viduslaiku pilsētā, kā arī agrajos jaunajos laikos 16.–18. gs. lietotie priekšmeti, kas spilgti raksturo Hanzas areāla iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru. 

Par seno iedzīvotāju etnisko piederību visspilgtākie liecinieki ir senās rotas. 12. gs. Rīgas arheoloģiskajā materiālā dominē lībiešu greznumlietas, bet nākamajos gadsimtos arī vāciskās rotas. Izcilas liecības par rīdzinieku garīgo kultūru sniedz viduslaiku rakstāmrīki stili, metāla mūzikas instrumenti vargani, spēļu atribūti (šaha, dambretes un citu spēļu kauliņi), kā arī senlietas, kas atspoguļo senos tautas ticējumus, – ādas maska un antropomorfās koka skulptūras. Savukārt materiālās kultūras liecinieku vidū ir amatniecības izstrādājumi – ādas apavi, slēdzenes un citi iedzīves piederumi. Masveida atradumu vidū ierindojama keramika – importa un vietējie darinājumi.