“Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi” – vienas vitrīnas mainīgā izstāde
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vestibilā visa 2025. gada garumā skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidota mainīgā vienas vitrīnas izstāde “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, aicinot iepazīt Rīgas un grāmatniecības nozares senās un ciešās saiknes.
Pirms 500 gadiem, 1525. gadā, iespieda pirmo grāmatu latviski, aizsākot latviešu grāmatu kultūras attīstību. Latviski rakstītais un grāmatā iespiestais vārds Latvijai un latviešiem ir viens no nācijas stūrakmeņiem. Latviešu grāmatas 500. jubilejas gadā īpaši to akcentējam un cildinām.
Izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, reizi ceturksnī, mainot eksponātus, tiks akcentēti četri ar grāmatniecību saistīti Rīgas pirmelementi – akmens, ūdens, uguns un gaisma. Tādējādi tiks iezīmēts simbolisks ceļš no 1524. gadā dibinātās Rīgas pilsētas pirmās publiskās bibliotēkas Bibliotheca Rigensis, kas bija izvietota Rīgas Doma ansamblī, līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, dēvētai par mūsdienu Rīgas Gaismas pili.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka Palasta ielā 4 un tai apkārtējie Vecrīgas kvartāli saistīti ar daudziem nozīmīgiem latviešu grāmatniecības vēstures notikumiem, sākot ar Rīgas pilsētas bibliotēkas Bibliotheca Rigensis sākotnējo atrašanās vietu Rīgas Doma ansamblī, līdz 1588. gadā atklātajai Nikolausa Mollīna tipogrāfijai tagadējā Krāmu ielā, kas bija pirmā tipogrāfija visā Livonijā. Muzeja Kolonnu zāli 18. gadsimta beigās uzcēla Rīgas pilsētas bibliotēkai Latvijas kultūras kanonā iekļautā būvmeistara Kristofa Hāberlanda vadībā.
Izstādes saturu veidojusi LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile, dizainu – LNB dizaina projektu vadītāja Dārta Hofmane.
Izstāde notiek ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Uguns – simboliskais Rīgas pirmelements (izstādes ekspozīcijas vadmotīvs jūlijā, augustā, septembrī).
Uguns – karos un grautiņos gadsimtu garumā cieta ne tikai Rīgas nami un iedzīvotāji, bet arī grāmatas. Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā, kauju izraisītā ugunsgrēkā tika iznīcināts viss Rātslaukums, kurā atradās arī Rīgas pilsētas bibliotēka. Vērtīgākās grāmatas un manuskriptus – senākos rakstu pieminekļus Latvijā – izglāba, pateicoties uzglabāšanai ugunsdrošos bankas seifos.
Rīgas rātsnamā vairākus gadu desmitus līdzās pastāvēja gan Rīgas pilsētas bibliotēka, gan Rīgas pilsētas diskonta banka. Tieši bankas ugunsdrošajos seifos bibliotēkas darbinieki Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā, noglabāja un izglāba no sadegšanas Rīgas pilsētas bibliotēkas krājuma vērtīgāko daļu.
Ekspozīcijā – 20. gadsimta mājas krājkasīte grāmatas formā no privātkolekcijas un materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma: attēli, kuros redzami Rīgas pilsētas diskonta banka seifi, kuros tika izglābtas Rīgas pilsētas bibliotēkas grāmatas, kā arī iespieddarbs, veltīts Rīgas pilsētas diskonta bankas 145. gadskārtai.
Ūdens – simboliskais Rīgas pirmelements (izstādes ekspozīcijas vadmotīvs aprīlī, maijā, jūnijā).
Ūdens – atrašanās vieta pie Daugavas un netālu no Baltijas jūras ļāvusi Rīgai kļūt gan par aktīvu ostas un tirgotāju pilsētu, gan par starptautisku ideju strāvojuma punktu. Rīgu ātri sasniedza gan idejas, gan uzņēmīgi cilvēki. Pavisam netālu, tagadējā Krāmu ielā, 1588. gadā darbu uzsāka pirmā tipogrāfija visā Livonijā.
Kokgriezuma tehnikā 1591. gadā darinātā nelielā Rīgas panorāma ar Daugavu priekšplānā ir pirmais pilsētas attēls, kas drukāts tepat Rīgā.
Tipogrāfs Nikolauss Mollīns, ieradies Rīgā pēc rātes uzaicinājuma, 1588. gadā Krāmu ielā atvēra pirmo grāmatu spiestuvi Livonijā.
Ekspozīcijā – metāla klišeja, kas izgatavota, par paraugu ņemot pirmo Rīgā iespiesto pilsētas panorāmas attēlu (klišeju izmanto LNB darbnīcās, iespiežot uz 16. gadsimta iespiedpreses kopijas) un attēls no: Paul Oderborn, Vier Predigten von dem bogen Gottes in den wolcken. Riga: Nicolaus Mollin, 1591. fol. 1v.
Akmens – simboliskais Rīgas pirmelements (izstādes ekspozīcijas vadmotīvs janvārī, februārī, martā).
Akmens – grāmatu kultūras aizsākumi Rīgā ir ielikti jau ar tās pamatakmeņiem. Pirmā Rīgas publiskā bibliotēka Bibliotheca Rigensis (dibināta 1524. gadā) sākotnēji atradās tepat līdzās – pilsētas senākā dievnama – Rīgas Doma krustejā.
Ekspozīcijā – akmens no Rīgas Doma pamatiem. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas Doma draudzes īpašums.