“Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi” – vienas vitrīnas mainīgā izstāde
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vestibilā visa 2025. gada garumā skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidota mainīgā vienas vitrīnas izstāde “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, aicinot iepazīt Rīgas un grāmatniecības nozares senās un ciešās saiknes.
Pirms 500 gadiem, 1525. gadā, iespieda pirmo grāmatu latviski, aizsākot latviešu grāmatu kultūras attīstību. Latviski rakstītais un grāmatā iespiestais vārds Latvijai un latviešiem ir viens no nācijas stūrakmeņiem. Latviešu grāmatas 500. jubilejas gadā īpaši to akcentējam un cildinām.
Izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, reizi ceturksnī, mainot eksponātus, tiks akcentēti četri ar grāmatniecību saistīti Rīgas pirmelementi – akmens, ūdens, uguns un gaisma. Tādējādi tiks iezīmēts simbolisks ceļš no 1524. gadā dibinātās Rīgas pilsētas pirmās publiskās bibliotēkas Bibliotheca Rigensis, kas bija izvietota Rīgas Doma ansamblī, līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, dēvētai par mūsdienu Rīgas Gaismas pili.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka Palasta ielā 4 un tai apkārtējie Vecrīgas kvartāli saistīti ar daudziem nozīmīgiem latviešu grāmatniecības vēstures notikumiem, sākot ar Rīgas pilsētas bibliotēkas Bibliotheca Rigensis sākotnējo atrašanās vietu Rīgas Doma ansamblī, līdz 1588. gadā atklātajai Nikolausa Mollīna tipogrāfijai tagadējā Krāmu ielā, kas bija pirmā tipogrāfija visā Livonijā. Muzeja Kolonnu zāli 18. gadsimta beigās uzcēla Rīgas pilsētas bibliotēkai Latvijas kultūras kanonā iekļautā būvmeistara Kristofa Hāberlanda vadībā.
Izstādes saturu veidojusi LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile, dizainu – LNB dizaina projektu vadītāja Dārta Hofmane.
Izstāde notiek ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
2025. gada pirmajā ceturksnī izstādes ekspozīcijā Rīgas pirmelements – akmens. Akmens no Rīgas Doma pamatiem. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas Doma draudzes īpašums.

2025. gada otrā ceturkšņa simboliskais Rīgas pirmelements izstādē – ūdens.
Kokgriezuma tehnikā 1591. gadā darinātā nelielā Rīgas panorāma ar Daugavu priekšplānā ir pirmais pilsētas attēls, kas drukāts tepat Rīgā.
Pilsētas pirmais tipogrāfs Nikolauss Mollīns Rīgā ieradās pēc rātes uzaicinājuma, visticamāk, pa ūdens ceļiem no Antverpenes, kur bija strādājis vienā no lielākajām 16. gadsimta otrās puses tipogrāfijām reģionā pie slavenā iespiedēja Kristofa Plantēna. 1588. gadā Nikolauss Mollīns atvēra pirmo grāmatu spiestuvi Livonijā. Tā atradās netālu no šodienas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Krāmu ielā.
Izstādē eksponēta metāla klišeja, kas izgatavota, par paraugu ņemot pirmo Rīgā iespiesto pilsētas panorāmas attēlu. Klišeju izmanto LNB darbnīcās, iespiežot uz 16. gadsimta iespiedpreses kopijas.
Izstādē eksponēts attēls no: Paul Oderborn, Vier Predigten von dem bogen Gottes in den wolcken. Riga: Nicolaus Mollin, 1591. fol. 1v.
