Mazās ģildes eltermanim Georgam Frīdriham Vilhelmam Brunstermanim – 200
Georgs Frīdrihs Vilhelms Brunstermanis (Georg Friedrich Wilhelm Brunstermann) bija Rīgas Sv. Jāņa ģildes jeb Mazās ģildes eltermanis (1881–1907). Dzimis 1822. gada 15. februārī (v.s.) Lejassaksijas pilsētā Štathāgenā senā virvju vijēju amatnieku ģimenē. Viņa vecāki – tēvs Frīdrihs Brunstermanis (1778–1826) un māte Karolīne Depe (1745–1867).
1841. gadā Frīdrihs Brunstermanis kā pozamentieru (uzpleču, bārkstu, auklu un pušķu izgatavotāji) cunftes zellis devās strādāt uz Ferrāras pilsētu Itālijā. 1845. gadā viņš ieradās Rīgā un strādāja par meistara palīgu, bet jau 1847. gadā tika uzņemts par meistaru Rīgas pozamentieru un pogu izgatavotāju cunftē. 1848. gada 16. maijā Brunstermanis ieguva Rīgas pilsoņa tiesības un tajā pašā gadā apprecējās ar Annu Helēnu Elizabeti Hartigu (dzimušu Viti), vietējā pogu darinātāja Martina Bernharda Hartiga atraitni.
Georgs Frīdrihs Vilhelms Brunstermanis. Fotogrāfija no albuma: “Vecajo sola locekļi un viņu sievas“ (Album der Glieder der Aeltestenbank und deren Gattinnen). 1894. gads. Fotogrāfs Roberts Borharts.
Anna Elizabete Brunstermane. Fotogrāfija no albuma: “Vecajo sola locekļi un viņu sievas“ (Album der Glieder der Aeltestenbank und deren Gattinnen). 1894. gads. Fotogrāfs Roberts Borharts.
1852. gadā Anna Elizabete no savas mātes Evas Helēnas Vites ar testamentu mantoja ēku Jaunielā 14, kas turpmāk tika saukta par Brunstermaņa māju. Pēc tam, kad arhitekts Johans Daniels Felsko 17. gadsimta dzīvojamo namu pārbūvēja (1852–1856), Brunstermanis jaunajā īpašumā ierīkoja pozamentieru darbnīcu.
Brunstermaņa nams Rīgā, Jaunielā 14. 1920. gadi. Fotopastkarte. Autors – nezināms.
Ēka izcēlās ar savu neparasto apdari – ar meistara, viņa sievas un divu zeļļu figurāliem portretiem un ar vairākām viduslaiku amatnieku sentencēm uz tās: “Das Handwerk hat einem goldenen Boden” (Amatam ir zelta pamats), “Arbeit ehrt” (Darbs ceļ godā), “Ein braves Weib, ein eig′ner Herd, ist mehr als Gold und Perlen wert” (Kārtīga sieva un savs pavards ir vērtīgāki par zeltu un pērlēm), “Des Hauses Schmuck ist Reinlichkeit, des Hauses Glück – Zufriedenheit, des Hauses Segen – Frömmigkeit” (Nama rota ir tīrība, nama laime – apmierinātība, nama svētība – dievbijība), kā arī sentenci, kas bija paša Brunstermaņa devīze: “Bewahr dem Alten die Treue, doch stemm Dich nicht gegen das Neue” (Esi uzticīgs vecajam, bet nepretojies jaunajam).
1866. gadā Frīdriha Brunstermaņa pozamentieru darbnīcu pārņēma viņa amata brālis Bernhards Zēbenings, bet pats Brunstermanis turpmāk pievērsās sabiedriskajam darbam.
Iegūdams līdzpilsoņu uzticību, Frīdrihs Brunstermanis 1874. gadā tika ievēlēts par Mazās ģildes dokmani un jau pēc gada – par Vecajo sola locekli. No 1881. gada līdz pat 1907. gadam ik pēc diviem gadiem viņu pārvēlēja par Sv. Jāņa ģildes (Mazās ģildes) eltermani un pēc atkāpšanās no amata 1907. gadā viņš palika kā vienīgais Goda eltermanis ģildes vēsturē.
1864. gada 22. maijā, ieliekot pamatakmeni, tika uzsākta Mazās ģildes jaunās ēkas būvniecība pēc izcilā arhitekta J. D. Felsko projekta. To svinīgi atklāja 1866. gada 9. februārī. Kā cunftes meistars Frīdrihs Brunstermanis ne tikai aktīvi piedalījās būvniecības procesā, bet, kļūdams par ģildes eltermani, arī sekmēja Mazās ģildes nama iekārtošanu par Rīgas amatniecības, cunftu ceremoniju un prezentāciju simbolisku vietu. Sevišķi bagātīgi Mazās ģildes iekšējo interjeru pēc Brunstermaņa ierosinājumiem papildināja un izgreznoja pēc 1888. gada. Fasādes dzegā pret Meistara ielu ievietoja Mazās ģildes ģerboni. Priekšnama, vestibila un kāpņu telpas grīdas terraco mozaīkā ieklāja Frankfurtes pie Mainas firmas “Johann Odorico” itāļu meistari. Nama logos ievietoja mākslinieciskas krāsainas vitrāžas, kuras tika izgatavotas A.A. Freištatla un “Henning&Andres” darbnīcās Hanoverā. Vitrāžas ataino cunftu ģerboņus un personificētus Mazās ģildes cunftu eltermaņu portretus 15. gadsimta viduslaiku amatnieku tērpos. 1884. gadā Brunstermanis personīgi uzdāvināja Mazajai ģildei sienas pulksteni.
1864. gadā Frīdrihs Brunstermanis vadīja ģildes krājkases izveidošanu un vairākas pašpalīdzības kases, tai skaitā arī Amatnieku savstarpējās palīdzības kasu izveidi un pilnveidi.
Brunstermaņa vadībā tika veikti tirgotāja Karla Heinriha Ertaka dibinātās un viņa mirušās sievas Minnas vārdā nosauktās patversmes ēkas Elizabetes ielā celtniecības un interjera izveides darbi (1892–1898). 1897. gadā apstiprinātie patversmes statūti noteica, ka vismaz 66% no patversmes iemītniekiem bija jābūt Mazās Ģildes locekļiem.
Brunstermanis piedalījās Amatnieku skolas izveidošanā un no 1887. gada līdz 1901.gadam noorganizēja 10 cunftu zeļļu darbu izstādes.
Frīdrihs Brunstermanis ir bijis dažādos Rīgas pilsētas pārvaldes un biedrību amatos: Kases kolēģijā (1847–1909), Tirdzniecības un amatniecības pārvaldē, ķeizara Aleksandra II sagaidīšanas komisijā (1862), bijis Baltijas provinču Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgas Doma būvbiedrības biedrs (no 1888. gada), Rīgas nodokļu administrācijas un Teātru komitejas biedrs.
Kā mecenāts Brunstermanis atbalstīja daudzas skolas, slimnīcas un baznīcas.
Par godu Rīgas 700 gadu jubilejai Mazās ģildes ievērojamais eltermanis Frīdrihs Brunstermanis sastādīja izsmeļošu Mazās ģildes vēstures grāmatu: “Mazās jeb Sv. Jāņa ģildes vēsture vārdos un attēlos (1901. jubilejas gadam)” (Die Geschichte der Kleinen oder St. Johannis – Gilde in Wort und Bild, 1902). Pirms tam Brunstermanis bija jau izdevis vairākus nelielus izdevumus par ģildi: “Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermaņu annāles” (Annalen der Stadt –Aeltermänner der St. Johannis-Gilde zu Riga, 1888), Rīgas Sv. Jāņa ģildes Vecajo sola izveidošana un organizācija” (Die Entstehung und Organisation der Ältestenbank der St. Johannis – Gilde zu Riga, 1896), Rīgas Sv. Jāņa ģildes vecāko annāles jeb Sv. Jāņa ģilde Rīgā” (Annalen der Aeltesten oder St. Johannis – Gilde zu Riga, 1888), Rīgas Sv. Jāņa ģildes nams” (Das Haus der St. Johannisgilde in Riga, 1887).
Frīdriha Brunstermaņa 80 gadu jubilejā 1902. gada 15. februārī jubilāram tika pasniegts jubilejas sudraba žetons un medaļa. Mazās ģildes Vecajo sola zālē bija atklāta bronzā kalta pateicības plāksne, kurā bija iegravēti visi viņa amati un sasniegumi. Pēc tradīcijas katram jubilejas svinību viesim tika dāvināta speciāli iespiesta pateicības karte ar Brunstermaņa portretu. Jubilārs neaizmirsa arī savu dzimto pilsētu – 1902. gada maijā Štathāgenas Sv. Mārtiņa baznīcai viņš dāvināja torņa pulksteni, bet 1906. gadā – torņa vitrāžu.
1906. gada 8. februārī Mazās ģildes Lielajā zālē Frīdrihs Brunstermanis svinēja 25 gadu darba jubileju eltermaņa amatā un atkal pēc tradīcijas katram viesim dāvināja pateicības karti ar savu portretu.
Pēdējos dzīves gadus Frīdrihs Brunstermanis pavadīja Ertaku Minnas patversmē Elizabetes ielā 75. Brunstermanis mira 1911. gada 6. februārī, apglabāts Lielajos kapos. Izcilo rīdzinieku, vācieti pēc tautības, nenogurstošo Rīgas cunftu amatniecības tradīciju kopēju un tās vēstures avotu pētnieku, pēdējā ceļā izvadīja no Sv. Pētera baznīcas. Izrādot cieņu un godu aizgājējam, visi ģildes locekļi devās lāpu gājienā no patversmes Elizabetes ielā, garām Mazajai ģildei, līdz Sv. Pētera baznīcai.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā glabājas priekšmeti, kas ataino Georga Frīdriha Vilhelma Brunstermaņa dzīves gājumu.
Frīdriha Brunstermaņa pozamentieru zeļļa ceļojumu pase (Wanderbuch), izsniegta 1844. gada 13. jūlijā.
Frīdriha Brunstermaņa vēstule konditoru cunftes vecākajam Frīdriham Vilhelmam Henzelam. 1881. gada 10. oktobris. Brunstermanis raksta, ka ģilde piedalīsies Tautas skaitīšanā 1881. gada 29. decembrī un ka ir nepieciešami 1500 brīvprātīgie šī darba veikšanai. Tāpēc viņš lūdz cunftes vecāko atsūtīt šim darbam piemērotus cilvēkus.
Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermaņi Johans Kristiāns Frīdrihs Meinharts, Frīdrihs Brunstermanis un Vilhelms Jakobs Taube. 1881. gada 15. novembris. Fotogrāfs Roberts Borharts.
Sv. Jāņa ģildes Vecajo sola piemiņas albums eltermanim Frīdriham Brunstermanim ar Vecajo sola locekļu fotogrāfijām. 1885. gads. Lapās no albuma: titullapa un Mazās ģildes nama attēls.
Grāmata “Sv. Jāņa ģildes annāles” (Annalen der St. Johannis gilde) – Sv. Jāņa ģildes 36 cunftu vēsturisks ziņu apkopojums, hronika un cunftu locekļu saraksti. 1886. gads. Tekstus ierakstījis Frīdrihs Brunstermanis; izgatavojis Martins Burhards Hēde, grāmatsējēju cunftes meistars; mākslinieks Johans Engels.
Sv. Jāņa ģildes eltermanis Frīdrihs Brunstermanis. 1887. gads. Autors Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds. Gleznots pēc Roberta Borharta 1881. gadā uzņemtas fotogrāfijas. Audekls, eļļa.
F. Brunstermanis labajā rokā tur 1888. gadā dibinātās ģildes krājkases statūtus, kreisā roka – uz grāmatas “Sv. Jāņa ģildes annāles” (Annalen der St. Johannis gilde). Vēlākajos gados portrets bija papildināts ar Brunstermaņa apbalvojumiem: 1902. gadā – ar zelta medaļu “Par centību“ (За усердие), nēsājama pie krūtīm Annas ordeņa lentē, 1906. gadā – ar zelta medaļu “Par centību“, nēsājama ap kaklu Staņislava ordeņa lentē.
Rīgas SV. Jāņa ģildes eltermaņi Johans Kristiāns Frīdrihs Meinharts, Frīdrihs Brunstermanis un Vilhelms Jakobs Taube. 1887. gads. Autors Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds. Audekls, eļļa. Pēc Roberta Borharta 1881. gada 15. novembrī uzņemtas fotogrāfijas.
Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgas Doma būvbiedrības biedra karte, izsniegta eltermanim Frīdriham Brunstermanim 1888. gada februārī.
Tērbatas Lielās ģildes eltermaņa Ēvalda Freimuta, Rīgas Mazās ģildes eltermaņa Frīdriha Brunstermaņa un Tērbatas Mazās ģildes eltermaņa Franča Fišera piemiņas foto no Ceturtās Baltijas amatniecības izstādes Tērbatā, 1893. gadā.
Albums “Rīgas Sv. Jāņa ģildes nama logu vitrāžas” (Die Glasmalereien in der Fenster St. Johannisgilden Hauses zu Riga). 1893. gads. Izgatavojis M.B. Hēde, grāmatsējēju cunftes vecākais.
Lapās no albuma: vitrāža Vecajo sola zālē un Lielās zāles loga vitrāža ar eltermaņa Frīdriha Brunstermaņa portretu (lejā, vidū). Vitrāžas izgatavotas pēc Brunstermaņa idejas un Vecajo sola apstiprinājuma 1888. gadā A.A. Freištatla darbnīcā Hanoverē.
“Rīgas Sv. Jāņa ģildes cunftu meistaru grupu portretu albums 1893” (Album von Gruppenbildern der Zunftämter der St. Johannis gilde zu Riga 1893). Izgatavojuši: Kristofs Hafelbergs, grāmatsējēju cunftes meistars; metālkalumi — Karls Juliuss Bergmanis, atslēdznieku cunftes meistars. Fotogrāfs Roberts Borharts.
Fotokolāža no albuma: Sv. Jāņa ģildes Vecajo sola locekļi 1892. gadā. Albumā kopumā ievietotas 34 grupu fotogrāfijas.
Lielās ģildes eltermaņa Konstantīna Zandera veltījums Sv. Jāņa ģildes eltermanim Frīdriham Brunstermanim. 1894. gads. Izgatavojis Kristaps Hafelbergs, grāmatsējēju cunftes meistars. Albumā apskatāmas Lielās ģildes nama interjera fotogrāfijas.
Sv. Jāņa ģildes eltermaņa Frīdriha Brunstermaņa amata krēsls. Rīga, 1895. gads. Ozola griezums, vilna, āda, izšūts.
Atzveltnes augšdaļā: ģildes ģerbonis zilā laukā, vainagots ar pilsētu kroni. Uz atzveltnes polsterējuma attēlotas ģildes dokas – centrā patrons Sv. Jānis Kristītājs, viņam labajā pusē visu amatnieku aizstāvis Sv. Jāzeps, kreisajā pusē – Sv. Marijas tēls. Zem figūrām monogramma — FB ar gadu – 1895. Uz sēdvirsmas: lauru zaru ietvarā eltermaņa amata nosaukums vācu valodā – „St. J. G. /Aeltermann/1895.”; aizmugurē uz atzveltnes rāmja: “Aeltermann Fr. Brunstermann /Posamentier/1895.”
Berlīnes amatniecības izstādes Frīdriham Brunstermanim izsniegtā apliecība par viņa vārda ierakstu Berlīnes pilsētas Zelta grāmatā. 1896. gada 31. jūlijs.
Stikla pokāls un apsveikuma vēstule – Vidzemes vicegubernatora Aleksandra Buligina dāvana Frīdriham Brunstermanim dzimšanas dienā 1901. gada februārī.
Vidzemes vicegubernatora Aleksandra Buligina pateicības vēstule Frīdriham Brunstermanim par runu Rīgas 700 gadu jubilejas svinībās un atvainošanās par svinību neapmeklēšanu. 1901. gada 22. jūnijs.
Frīdrihs Brunstermanis. “Mazās jeb Sv. Jāņa ģildes vēsture vārdos un attēlos (1901. jubilejas gadam)” (Die Geschichte der Kleinen oder St. Johannis – Gilde in Wort und Bild (zum Jubiläumsjahr 1901) von Friedrich Brunstermann). Rīga, 1902. gads.
Sv. Jāņa ģildes eltermaņa Frīdriha Brunstermaņa 80 gadu jubilejas sudraba žetons. 1902. gads. Sudrabkalis Ēriks Bakstads. Averss, reverss.
Apsveikuma adrese eltermanim Frīdriham Brunstermanim 80 gadu jubilejā no Mazās ģildes vecāko sievām. 1902. gada 15. februāris.
Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermanim Frīdriham Brunstermanim pasniegtais Literāri praktisko pilsoņu biedrības Goda biedra diploms. Izsniegts biedrības 100 gadu jubilejā, 1902. gada 12. decembrī. Izgatavots V.F. Hekera grāmatu izdevniecībā.
Frīdriha Brunstermaņa 25 gadu jubilejas ģildes eltermaņa amatā svinības Mazajā ģildē 1906. gada 8. februārī. Aizmugurē: Mazās ģildes karogs, iesvētīts eltermaņa 75. dzimšanas dienā 1897. gada 16. februārī. Autors Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds. Audekls, eļļa.
Apsveikuma adrese Sv. Jāņa ģildes eltermanim Frīdriham Brunstermanim 25 gadu jubilejā ģildes eltermaņa amatā no kurpnieku zeļļu brālības. 1906. gada 8. februāris.
Virtuālo izstādi sagatavoja: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša un Krājuma glabātāja Antija Erdmane-Hermane.