Eižena Bodnieka grafikas darbi 1939-1940: Latvijas mākslas vēsturē pēc 1941. gada aizmirsti, bet muzeja krājumā saglabāti

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā – grafikas kolekcijā – glabājas pavisam piecdesmit grafiķa Eižena Bodnieka darbi, kas darināti 1939. un 1940. gadā oforta tehnikā. Tie galvenokārt ir pilsētas ainavas un arhitektūras žanra darbi, kuros attēloti dažādi Rīgas skati. To vidū ir tradicionāli pilsētas motīvi: Vecrīgas panorāma, Pilsētas kanāls, kultūrvēsturiski un sabiedriski nozīmīgas ēkas – Doma baznīca, Melngalvju nams, Sv. Gara konvents un Nacionālās operas nams. Taču vairumā darbu attēlotas Rīgas priekšpilsētu ielas un to apbūve: Grāvu iela, Kuģu iela un Valguma iela Pārdaugavā, Pirmā Pilsētas slimnīca un tās apkārtne Vidzemes priekšpilsētā, tirgus vietas Latgales priekšpilsētā u. c. Vairāki darbi veltīti arī Brīvības cīņu tēmai un neatkarīgās demokrātiskās Latvijas simboliem: attēloti ierakumi pie Daugavas tiltiem, Brīvības piemineklis, Brāļu kapi, Kara muzejs. Šie Bodnieka darbi muzeja grafikas kolekcijā tika uzņemti 1940. gada beigās, kad muzejam tos nodeva Rīgas pilsētas valde: uz grafikas lapām atstāti zīmoga nospiedumi ar Rīgas pilsētās lielā ģerboņa attēlu un uzrakstu “Galvaspilsētas Rīgas valdes īpašums”. Vēsturisko apstākļu dēļ pēc 1941. gada Latvijas mākslas vēstures literatūrā Bodnieka vārds vairs netika pieminēts.

Eižens Bodnieks. Rīga. 1940. Papīrs, oforts. 20 x 28,4 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks dzimis 1903. gada 11. jūnijā Valmierā Gustava un Olgas Bodnieku ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas 1922. gadā neilgu laiku strādāja par telefonistu Rūjienas pilsētas policijā, vēlāk par kurjeru Valmieras politiskās policijas pārvaldē. 1923. gadā Bodnieks iestājās Mākslas akadēmijā. 1936. gadā viņš piedalījās akadēmijas absolventu darbu izstādē, kur atzinīgi novērtēts viņa diplomdarbs “Vijoļu meistars”, un 1940. gadā – Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādē ar darbiem “Daugavmalā”, “Kuģīši”, “Saulriets” un “Vecrīga”.

Paralēli studijām akadēmijā Bodnieks mācījās arī M. Kauliņa deju skolā, 1928. gadā kļuva par šīs skolas deju skolotāja asistentu, 1933. gadā – par skolotāju, 1934. gadā iestudēja horeogrāfiju ceļojošā teātra izrādei “Austra bēg” un izdeva grāmatu “Viesību deju teorija. Moderno deju, soļu un figūru apraksts”. Kopā ar savu deju partneri, vēlāk sievu Alisi koncertēja Eiropā. Kad deju skolu slēdza, 1939. gadā pēc mākslinieka Kārļa Krauzes uzaicinājuma un ieteikuma Bodnieks sāka strādāt laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā un žurnālā “Atpūta”.

Pēc Latvijas okupācijas, Bodnieku 1941. gada 23. martā apcietināja un 1941. gada septembrī PSRS Valsts drošības tautas komisariāta Sevišķā apspriede notiesāja mākslinieku par aktīvu darbību pret revolucionāro kustību uz desmit gadiem labošanas darbu nometnē.  Eižens Bodnieks mira ieslodzījumā 1942. gada 2. augustā. Reabilitēts 1992. gadā.

Bodnieka reabilitācijā nozīmīgs bija 2017. gadā publicētais Ilzes Konstantes pētījums “Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā”, kur aplūkoti vairāki viņa darbi, kas 1941. gadā tika publicēti žurnālā “Atpūta”. Turpinot Eižena Bodnieka mantojuma apzināšanu, šī virtuālajā izstāde pirmoreiz iepazīstina Latvijas mākslas vēstures interesentus ar daudz plašāku šī mākslinieka darināto grafikas darbu klāstu, kas jau vairāk nekā astoņdesmit gadus glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.

Eižens Bodnieks. Centrāltirgus. 1940. Papīrs, oforts. 20 x 28,4 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks. Māras katedrāle. 1940. Papīrs, oforts. 28 x 20 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks. Melngalvju nams. 1939. Papīrs, oforts. 28,5 x 19,5 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks. Latgales priekšpilsēta. 1939. Papīrs, oforts. 19,5 x 28,5 cm cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks. Kuģu iela. 1939. Papīrs, oforts. 19 x 28 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks. Grāvu iela. 1939. Papīrs, oforts. 28,5 x 19,7 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks. Skats no Pārdaugavas uz Rīgu. 1939. Papīrs, oforts. 18,5 x 26,8 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks. Cīņas pie tiltiem. 1940. Papīrs, oforts. 49 x 70,5 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Eižens Bodnieks. Brāļu kapi. 1940. Papīrs, oforts. 28,5 x 19,7 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Plašāka Eižena Bodnieka darbu virtuālā izstāde apskatāma Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga tīmekļvietnē:

https://www.nmkk.lv/Exhibitions/ExhibitionForm.aspx?id=575

https://www.nmkk.lv/Exhibitions/ExhibitionItemList.aspx?id=575

Virtuālo izstādi sagatavoja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) galvenā krājuma glabātāja Agita Ančupāne un mākslas kolekciju glabātāja Inga Karlštrēma