“Senatnes loterijas” biļešu dizaina rota – 20 artefakti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma
“Senatnes loterija”, VAS “Latvijas Loto” valsts mēroga loterijas projekts, tiek rīkots pēc Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas iniciatīvas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Iegūtos līdzekļus paredzēts novirzīt nacionāli un starptautiski nozīmīgu, simbolisku un unikālu kultūras pieminekļu atjaunošanai. “Senatnes loterijas” pirmajos gados finansējumu saņems Doma baznīcas un klostera ansamblis, kurā atrodas arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
Sabiedriskā labuma mērķa loterija “Senatnes loterija” notiek ar devīzi “No senatnes nākotnei”, akcentējot, ka bez cieņas pret pagātni, bez stipriem un sakārtotiem pamatiem nav iespējama jēgpilna un piepildīta nākotne.
“Senatnes loterijas” biļešu vizuālo tēlu veido 20 artefakti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Katru biļeti rotā viena priekšmeta attēls. Tirdzniecībā jau nonākušajās biļešu sērijās redzami priekšmeti no muzeja Arheoloģijas, Numismātikas un dārgmetālu, kā arī Ražošanas rīku un ražojumu kolekcijām.
Bronzas piekariņš “Putniņš” (13.-14. gs.) tiek glabāts muzeja Arheoloģijas kolekcijā. Latvijas teritorijā šis seno rotu veids, uzskatīts arī par amuletu, visbiežāk atrasts lībiešu, retāk zemgaļu un latgaļu apdzīvotajās zemēs.
Dzintara piekariņš (13.-14.gs.) no Arheoloģijas krājuma, uziets arheoloģiskās izpētes darbos 1970. gados Rīgā, vietējo tautību apdzīvotā ciema vietā Daugavmalā, Peldu un Ūdensvada ielu stūrī.
Romā kaltā monēta – Romas imperatora Tita Flāvija Domitiāna kvadranss (81.–96. g.) ir no muzeja Numismātikas kolekcijas. Romiešu monētas Latvijas vēsturiskajā telpā nonākušas pa tirdzniecības ceļiem.
Gandrīz 5 kilogramus smagā, 19. gadsimta pirmajā pusē lietotā Rīgas nocietinājumu Bīskapijas vārtu atslēga tiek glabāta Ražošanas rīku un ražojumu krājumā. Šī atslēga liecina, ka līdz 19. gadsimta vidum Rīga bija pilsēta-cietoksnis, kurā iekļūt varēja tikai pa kādiem no astoņiem pilsētas vārtiem, kas pa nakti tika aizslēgti.
Lentveida bronzas aproce (13.-14.gs.) no Arheoloģijas krājuma ir tipiska sieviešu rotaslieta vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaikos Latvijas rietumos kuršu apdzīvotajās zemēs. Šī aproce atrasta arheoloģiskajos izrakumos viduslaiku kapsētā pie Rīgas Sv. Pētera baznīcas. Aproci rotā trīsstūru, rombu, zobiņu, pinumu, aplīšu un krustu ornaments.
Sudraba naudas stienīši (13.-14. gs.) no 1882. gadā atrastā Rozulas Ruckas muižas depozīta tiek glabāti muzeja Numismātikas un dārgmetālu krājumā. Sudraba naudas stienīšus lietoja kā svara naudu – veicot pirkumu, nepieciešamo sudraba daudzumu atcirta un nosvēra. Ir hipotēze, ka sudraba stienīši ir “Livonijas Indriķa hronikā” minētie ozeringi (oseringos). Ozerings 13.-16. gadsimta rakstītajos avotos bieži minēts kā vietējo iedzīvotāju maksāšanas līdzeklis.
Stores skeleta vairodziņa kauls (13.-15. gs.) ir no arheoloģisko priekšmetu grupas, kas liecina, ka senatnē rīdzinieku saimniecībā liela nozīme bija zvejai. Arheoloģiskās izpētes laikā Vecrīgas teritorijā ir atrasti daudz un dažādi ar zvejniecību saistīti priekšmeti: tīklu fragmenti, pludiņi, gremdi, makšķerāķi, tīklu adatas, saivas, laivu daļas un nozvejoto zivju atliekas. Pēc Rīgā atrasto storu kaulu atradumiem aprēķināts, ka nozvejoto storu garums bija 2-3 metri un svars līdz 150 kg.
“Latvijas Loto” tīmekļvietnē apskatāmi attēli un izlasāma muzeja speciālistu sagatavota informācija par “Senatnes loterijas” biļetēs redzamajiem artefaktiem no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma.
“Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ir viena no Kultūras ministrijas prioritātēm, un esmu gandarīta, ka veiksmīgas sadarbības rezultātā ar Finanšu ministriju un VAS “Latvijas loto”, esam raduši inovatīvu risinājumu, kā piesaistīt papildu līdzekļus kultūrvēsturisko objektu atjaunošanai un saglabāšanai,” loterijas atklāšanas pasākumā, kas norisinājās Rīgas Doma dārzā, norādīja LR kultūras ministre Agnese Lāce .
VAS “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš atzīst: ”Senatnes loterija” šobrīd noteikti ir svarīgākais produkts mūsu loteriju portfelī ar nopietnu misiju. Esam priecīgi gan par to, ka pirmie šī nozīmīgā kopprojekta finansējuma saņēmēji būs Latvijas vēstures ikona Rīgas Doma un klostera ansamblis, gan to, ka “Senatnes loterija” piedāvā līdz šim lielākos laimestus Latvijas momentloteriju vēsturē.”
Piekariņš – putniņš. Bronza. 13.-14.gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Viens no 20 muzeja krājuma artefaktiem, kas izmantots “Senatnes loterijas” biļešu dizainā.

Piekariņš. Dzintars. 13.–14. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Viens no 20 muzeja krājuma artefaktiem, kas izmantots “Senatnes loterijas” biļešu dizainā.

Romas imperatora Tita Flāvija Domitiāna (81.–96. g.) kvadranss, kalts Romā 84.–85. g. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Viens no 20 muzeja krājuma artefaktiem, kas izmantots “Senatnes loterijas” biļešu dizainā.

Rīgas nocietinājumu Bīskapijas vārtu atslēga. Dzelzs. 19. gs. pirmā puse. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Viens no 20 muzeja krājuma artefaktiem, kas izmantots “Senatnes loterijas” biļešu dizainā.

Lentveida aproce. Bronza. 13.-14. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Viens no 20 muzeja krājuma artefaktiem, kas izmantots “Senatnes loterijas” biļešu dizainā.

Naudas stienīši. Sudrabs. 13.-14. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Viens no 20 muzeja krājuma artefaktiem, kas izmantots “Senatnes loterijas” biļešu dizainā.

Stores skeleta vairodziņš. Kauls. 13.-15. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Viens no 20 muzeja krājuma artefaktiem, kas izmantots “Senatnes loterijas” biļešu dizainā.
