“Senatnes loterijas” biļešu dizaina rota – 20 artefakti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma

“Senatnes loterija”, VAS “Latvijas Loto” valsts mēroga loterijas projekts, tiek rīkots pēc Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas iniciatīvas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Iegūtos līdzekļus paredzēts novirzīt nacionāli un starptautiski nozīmīgu, simbolisku un unikālu kultūras pieminekļu atjaunošanai. “Senatnes loterijas” pirmajos gados finansējumu saņems Doma baznīcas un klostera ansamblis, kurā atrodas arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.

Sabiedriskā labuma mērķa loterija “Senatnes loterija” notiek ar devīzi “No senatnes nākotnei”, akcentējot, ka bez cieņas pret pagātni, bez stipriem un sakārtotiem pamatiem nav iespējama jēgpilna un piepildīta nākotne.

“Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ir viena no Kultūras ministrijas prioritātēm, un esmu gandarīta, ka veiksmīgas sadarbības rezultātā ar Finanšu ministriju un VAS “Latvijas Loto”, esam raduši inovatīvu risinājumu, kā piesaistīt papildu līdzekļus kultūrvēsturisko objektu atjaunošanai un saglabāšanai,” loterijas atklāšanas pasākumā, kas norisinājās Rīgas Doma dārzā, norādīja LR kultūras ministre Agnese Lāce .

VAS “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš atzīst: ”Senatnes loterija” šobrīd noteikti ir svarīgākais produkts mūsu loteriju portfelī ar nopietnu misiju. Esam priecīgi gan par to, ka pirmie šī nozīmīgā kopprojekta finansējuma saņēmēji būs Latvijas vēstures ikona – Rīgas Doma un klostera ansamblis, gan to, ka “Senatnes loterija” piedāvā līdz šim lielākos laimestus Latvijas momentloteriju vēsturē.”

“Senatnes loterijas” biļešu vizuālo tēlu veido 20 artefakti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Katru biļeti rotā viena priekšmeta attēls. Tirdzniecībā jau nonākušajās biļešu sērijās redzami priekšmeti no muzeja Arheoloģijas, Numismātikas un dārgmetālu, kā arī Ražošanas rīku un ražojumu kolekcijām.

Bronzas piekariņš “Putniņš” (13.-14. gs.) tiek glabāts muzeja Arheoloģijas kolekcijā. Latvijas teritorijā šis seno rotu veids, uzskatīts arī par amuletu, visbiežāk atrasts lībiešu, retāk zemgaļu un latgaļu apdzīvotajās zemēs.

Dzintara piekariņš (13.-14.gs.) no Arheoloģijas krājuma, uziets arheoloģiskās izpētes darbos 1970. gados Rīgā, vietējo tautību apdzīvotā ciema vietā Daugavmalā, Peldu un Ūdensvada ielu stūrī.

Romā kaltā monēta – Romas imperatora Tita Flāvija Domitiāna kvadranss (81.–96. g.) ir no muzeja Numismātikas kolekcijas. Romiešu monētas Latvijas vēsturiskajā telpā nonākušas pa tirdzniecības ceļiem.

Gandrīz 5 kilogramus smagā, 19. gadsimta pirmajā pusē lietotā Rīgas nocietinājumu Bīskapijas vārtu atslēga tiek glabāta Ražošanas rīku un ražojumu krājumā. Šī atslēga liecina, ka līdz 19. gadsimta vidum Rīga bija pilsēta-cietoksnis, kurā iekļūt varēja tikai pa kādiem no astoņiem pilsētas vārtiem, kas pa nakti tika aizslēgti.

Lentveida bronzas aproce (13.-14.gs.) no Arheoloģijas krājuma ir tipiska sieviešu rotaslieta vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaikos Latvijas rietumos kuršu apdzīvotajās zemēs. Šī aproce atrasta arheoloģiskajos izrakumos viduslaiku kapsētā pie Rīgas Sv. Pētera baznīcas. Aproci rotā trīsstūru, rombu, zobiņu, pinumu, aplīšu un krustu ornaments.

Sudraba naudas stienīši (13.-14. gs.) no 1882. gadā atrastā Rozulas Ruckas muižas depozīta tiek glabāti muzeja Numismātikas un dārgmetālu krājumā. Sudraba naudas stienīšus lietoja kā svara naudu – veicot pirkumu, nepieciešamo sudraba daudzumu atcirta un nosvēra. Ir hipotēze, ka sudraba stienīši ir “Livonijas Indriķa hronikā” minētie ozeringi (oseringos). Ozerings 13.-16. gadsimta rakstītajos avotos bieži minēts kā vietējo iedzīvotāju maksāšanas līdzeklis.

Stores skeleta vairodziņa kauls (13.-15. gs.) ir no arheoloģisko priekšmetu grupas, kas liecina, ka senatnē rīdzinieku saimniecībā liela nozīme bija zvejai. Arheoloģiskās izpētes laikā Vecrīgas teritorijā ir atrasti daudz un dažādi ar zvejniecību saistīti priekšmeti: tīklu fragmenti, pludiņi, gremdi, makšķerāķi, tīklu adatas, saivas, laivu daļas un nozvejoto zivju atliekas. Pēc Rīgā atrasto storu kaulu atradumiem aprēķināts, ka nozvejoto storu garums bija 2-3 metri un svars līdz 150 kg.

Rīgas cimdinieku amata zeļļu sudraba pokāls ar vāku un 13 piekariņiem (1685. gads) ir viena no muzeja Numismātikas un dārgmetālu krājumā glabātajām vērtībām. Saimnieciskais uzplaukums Rīgā 17. gadsimtā veicināja amatnieku specializēšanos un jaunu amatu izveidošanos. To vidū bija pogu taisītāji, pozamentieri (pozamenterija – apšuvumu, trešu, pinumu, pogu u.c. apdares element pagatavošana), cimdinieki u.c. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs glabā cimdinieku cunftes inventāru – izkārtni, tabakas maku, divus sudraba kausus un sudraba pokālu. Cimdinieku cunfte ietilpa Rīgas Mazajā ģildē. Amata statūti jeb šrāgas apstiprinātas 1667. gadā. Tāpat kā citiem amatiem, arī cimdinieku cunftei bija savs amata inventārs ar vācu kultūrtelpai raksturīgo pokālu. Tam ir tā dēvētā apsveikuma (vāc. willkomm – apsveikums, sveiciens) funkcija. Tie bija greznākie priekšmeti cunftu inventārā, ko lietoja viesu sveikšanai un svētkos vai amata rituālos, uzņemot cunftē jaunu meistaru. Arī zeļļu apvienībām bija savs inventārs un meistariem līdzīgas tradīcijas.

Rīgas galdnieku cunftes ozolkoka lāde (16. gadsimts). Lādēs glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas, kā arī savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml. Muzeja kultūrvēsturisko priekšmetu krājumā ievērojama daļa ir vietējo amatnieku roku darbs – sava laika lietišķās mākslas paraugi, starp tiem arī – amatu lādes.

Spēļu kauliņš (17. gadsimts) no muzeja Arheoloģisko priekšmetu kolekcijas, atrasts Rīgas upes aizbērumā, veidots no gaiša māla – majolikas trauka lauskas. Majolikas izstrādājumi Eiropā bija sevišķi populāri laika posmā no 16. līdz 18. gs. Uz Rīgu importēta lielākoties Nīderlandē ražotā majolika. Spēļu kauliņa dekorā atpazīstams elements, kas raksturīgs 17. gs. Nīderlandes šķīvjiem, šāds apgleznojuma stils veidots pēc Ķīnas porcelāna motīvu paraugiem.Tāpat kā mūsdienās, arī senatnē spēles bija piemērotas gandrīz visiem, neatkarīgi no sociālās izcelsmes, dzimuma vai vecuma. Kaut arī nav iespējams iegūt pilnīgas ziņas par seno rīdzinieku spēlēm un to noteikumiem, arheoloģiskās liecības – spēļu kauliņi – pierāda, ka tās bija nozīmīga viduslaiku un agro jauno laiku pilsētnieku ikdienas dzīves sastāvdaļa. Kauliņus varēja izmantot dzirnavu, dambretes un citās senatnē izplatītajās galdiņspēlēs. Arheoloģiskajos izrakumos uzieti vairāki no saplīsušu trauku vai būvkeramikas lauskām pagatavoti spēļu kauliņi.

“Latvijas Loto” tīmekļvietnē apskatāmi attēli un izlasāma muzeja speciālistu sagatavota informācija par “Senatnes loterijas” biļetēs redzamajiem artefaktiem no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma – skat. https://www.latloto.lv/lv/senatnes-loterija/