Izstādē “Viduslaiku Rīgas rakstāmlietas” – unikāli viduslaiku vēstures retumi

Izstādē “Viduslaiku Rīgas rakstāmlietas” eksponēti unikāli viduslaiku vēstures retumi – vienīgās līdz šim Latvijā zināmās 14. gadsimta vaska tāfelītes – Domskolas audzēkņu un skolotāju “pierakstu burtnīcas”, to rakstu atšifrējumi, kā arī senākie zināmie rakstāmrīki – stili jeb rakstāmirbuļi. Pēc arheoloģisko pētījumu ziņām senākie Latvijā atrastie stili attiecas uz 12.–13. gadsimtu, bet jaunākie – uz 16. gadsimtu.

Mūsdienu Latvijas teritorijā, tolaik Livonijā, rakstība un rakstāmlietas ienāca kopā ar Rietumu kristīgo civilizāciju 12.–13. gadsimtā. Tāpat kā Svētās Romas impērijā, arī Rīgā rakstībai tika izmantoti stili un vaska tāfelītes.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā glabājas īpašs retums – piecas 14. gadsimta vaska tāfelītes, kas viduslaikos lietotas Rīgā, kā arī vairāk nekā 50 viduslaiku rakstāmrīki, tā saucamie – stili jeb rakstāmirbuļi, kas tika izmantoti rakstīšanai uz vaska tāfelītēm. Izstādē eksponēta lielākā daļa šo artefaktu. Muzeja rakstāmirbuļu – stilu kolekciju veido arheoloģiskajos pētījumos Vecrīgā atrastie priekšmeti. Lielākā daļa Rīgas stilu uzieta arheoloģisko izrakumu gaitā Rīgas Doma pagalmā. Īpaša nozīme šiem priekšmetiem bija viduslaiku skolās, kur skolēni apguva rakstītprasmi.

Unikālajiem muzeja priekšmetiem – vaska tāfelītēm – šogad ir jubileja.  2021. gadā paiet 125 gadi, kopš tās ir nonākušas un tiek glabātas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. 1896. gada 13. novembrī veikts ieraksts jauniegūto priekšmetu inventāra grāmatā par vaska plāksnīšu nonākšanu toreizējā Doma muzejā. Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības kolekciju glabātājs Antons Buhholcs muzejam dāvināja trīs koka dēlīšus ar piecām vaska tāfelītēm, kas pirkti 1880. gadā no galma padomnieka Karla fon Šmita atstātā mantojuma. Rīgas vaska tāfelīšu izcelsme nav arheoloģiska.

 “Verba volant, scripta manent – Vārdi izskan, uzrakstītais paliek,” izsenis pasaulei pauž Latīņu teiciens. Līdz ar rakstības, izglītošanās attīstību, gadsimtu gaitā ir veidotas un pilnveidotas arī cilvēku lietotās rakstāmlietas. Pasaules lielākajās bibliotēkās tiek glabāti rokrakstu paraugi, kuru izcelsme sniedzas tālā senatnē, sākot jau ar ēģiptiešu pierakstiem, kas tapuši 10. gadsimtā pirms mūsu ēras. Saglabātie rokraksti atspoguļo teju visu cilvēces attīstības gaitu. Pierakstiem tikuši izmantoti visdažādākie materiāli – akmens, svina plāksnītes, bērza tāss, zīda audums, papiruss, pergaments, papīrs un vaska plāksnītes.

Viduslaikos vaska tāfelītes un rakstāmirbuļi jab stili tika plaši izmantotas rakstībai. Atšķirībā no pergamenta, kas bija dārgs materiāls, vaskotās plāksnītes bija vieglāk pagatavojamas un tās varēja izmantot daudzkārt. Uz vaska tāfelītēm fiksēja dažādus gadījuma pierakstus, kam nebija paliekošas vērtības, piemēram, ikdienas piezīmes, dokumentu uzmetumus, rēķinus, privātas vēstules u. c. Īpaša nozīme šiem priekšmetiem bija viduslaiku skolās, kur skolēni apguva rakstītprasmi. Satura dēļ tāfelītes neuzglabāja, tādēļ tās saglabājušās ļoti maz.

Stili jeb rakstāmirbuļi bija pirmie cilvēces izmantotie rakstāmrīki, kuru vēsture ir tikpat sena kā rakstība. Uzskata, ka rakstāmirbuļi ar smailu galu ir lietoti senajā Divupē. Vaska tāfelītes rakstībai cilvēks sāka izmantot antīkajos laikos. Stili izgatavoti pārsvarā no dzelzs, bronzas vai kaula. Viduslaiku stilam ir rakstīšanai paredzēts smails gals, cilindrisks kāts un paplatināts augšgals – lāpstiņa, ko izmantoja vaska nolīdzināšanai un raksta zīmju izdzēšanai. Rīgas stiliem raksturīgas dažādu formu lāpstiņas, bet cilindriskie kāti bieži ir ornamentēti. Pēc izskata tie līdzinās Baltijas jūras piekrastes zemēs atrastajiem rakstāmrīkiem.

Aptuveni 15. gadsimtā,  pēc papīra plašākas ieviešanas lietošanā, stilu un tāfelīšu izmantošana Eiropā pamazām izzuda. 

Izstāde ekspozīcijā – līdz 2022. gada 6. martam.

Izstādes “Viduslaiku Rīgas rakstāmlietas” eksponātu (vaska tāfelītes un rakstāmirbuļu – stilu) kompozīcija.

Bronzas stils. Izmēri: garums – 8,2 cm, platums – 0,7 cm. Datējums: 13. gs. – 14. gs. pirmā puse. RVKM krājums.

Atraduma vieta: arheoloģiskie izrakumi Doma pagalmā 1994. g., izpētes vadītājs A. Celmiņš.

Stila kāta augšdaļu rotā divi fasetveida posmi, kurus atdala ar t. s. Andreja krustu pārdalītām rozetēm rotāts starpposms. Lāpstiņa izliekta no plāksnītes, veidojot piekarcaurumu, caur kuru varēja izvērt aukliņu. Tādā veidā stilu bija iespējams nēsāt piestiprinātu pie jostas. Stila smailais gals ir nolauzts. Arheologs Andris Celmiņš (1956.-2013.), kurš vairākās savās publikācijās veica Doma pagalmā atrasto stilu izpēti, pieskaitīja šo eksemplāru t. s. Harcas grupai. Grupa nosaukumu ieguvusi no Harca kalniem Vācijā, kuru apkaimē šādu stilu atrasts visvairāk. Iespējams, Harcas stili izgatavoti Magdeburgas darbnīcās.

Bronzas stils. Izmēri: garums – 5,7 cm, platums – 0,9 cm. Datējums: 15. – 16. gs. RVKM krājums.

Atraduma vieta: arheoloģiskie izrakumi Doma laukumā. 1986.-1989. g., izpētes vadītājs A. Caune.

Šis ir viens no hronoloģiski jaunākajiem Rīgā atrastajiem stiliem. Stilam ir dekoratīva lāpstiņa, kas veidota putniņa formā. Stili ar šādu figurāli veidotu augšdaļu sastopami samērā reti un Rīgā tas ir vienīgais eksemplārs. Stils saglabājies fragmentāri – tā smailais, rakstīšanai paredzētais gals ir nolauzts.

Izstādes “Viduslaiku Rīgas rakstāmlietas” ekspozīcijas fragments.