Arheoloģiskas liecības par Hanzas tirdzniecību Rīgā

Hanzas savienība 400 gadu garumā apvienoja gandrīz 300 pilsētas 16 Eiropas valstīs. Mūsdienās Hanzas pilsētu savienība “Die HANSE” katru gadu rīko liela mēroga svētkus – starptautiskās Hanzas dienas – kādā no Hanzas pilsētām, lai godinātu vērtības, kuras Eiropa saglabājusi no Hanzas savienības laikiem. 2021. gadā Hanzas dienu rīkošanas gods ir piešķirts Rīgai. 41. starptautiskās Hanzas dienas notiks Rīgā no 19. līdz 21. augustam. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izstāde ir veltījums Rīgas Hanzas dienām.

Hanza bija viduslaiku lejasvācu pilsētu tirdzniecības apvienība no 12. līdz 17. gs. Tā tika izveidota, lai aizsargātu tirgotāju saimnieciskās intereses Baltijas jūras telpā un ap to. Hanza aptvēra teritoriju no Nīderlandes līdz Livonijai rietumu – austrumu virzienā un no Skandināvijas līdz Vidusvācijai un Polijai ziemeļu – dienvidu virzienā, bet tās tirdznieciskie sakari sasniedza visu Eiropu un daļu Krievzemes. Tai piederīgas bija ap 70 lielas un vairāk nekā 100 mazas pilsētas. 1282. gadā, Rīgas tirgotājiem noslēdzot vienošanos ar Lībeku un Visbiju, Rīga pievienojās Hanzas savienībai. Rīga kļuva par starpnieci starp Rietumeiropu un Krieviju. Rīgas ekonomisko uzplaukumu veidoja starpniecības peļņa. Rīga attīstījās un kļuva par nozīmīgu un bagātu ostas pilsētu.

No Rīgas ostas uz Eiropas rietumiem ar Hanzas buru kuģiem (kogēm un holkiem) tika eksportētas Livonijas un Krievzemes preces – vasks, kažokādas, lini, kaņepāji, labība. Savukārt no Rietumeiropas Rīgā ieveda sāli, siļķes, metālu, audumus, vīnu un luksusa preces. Rīgā tās izkrāva un tālāk pa Daugavu veda uz Polocku un Vitebsku, pa zemesceļiem – uz Pleskavu un Novgorodu. Rīgas tirgotāji tādā veidā guva peļņu par starpniecību.

Izstāde “Arheoloģiskas liecības par Hanzas tirdzniecību Rīgā”, kurā eksponēti Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arheoloģiskā krājuma priekšmeti, sniedz priekšstatu un vizualizē rīdzinieku sadzīves materiālo kultūru gadsimtos, kad Rīga bija Hanzas savienības dalībniece. Izstādē aplūkojamās senlietas stāsta.

Par rīdzinieku iesaisti tirdzniecībā liecina pilsētas kultūras slānī atrastā nauda. Apritē bijušas gan vietējās monētas, kas Rīgā kaltas no 13. gs., gan no ārzemēm ievestās. Eiropā tirdzniecības aprēķiniem kopš 13. gs. tika izmantoti speciāli rēķināšanas galdiņi, saukti arī par abakiem. Rēķināšanas darbību veikšanai lietoja apaļas monētām līdzīgas ripiņas – žetonus.

Gan Rīgas iedzīvotāji, gan atbraukušie tirgotāji naudu uzglabājuši galvenokārt ādas makos vai nelielās somiņās. Vecrīgas arheoloģiskajos slāņos lielā skaitā atrasti dažādu formu maki un to apdares detaļas. Makos varēja glabāt ne vien naudu, bet arī citus sīkus priekšmetus, kas arī aplūkojami izstādē, piemēram, atsvariņus, skaitīšanas žetonus, lūgšanu krelles, spēļu kauliņus un pat ausu tīrāmo karotīti.

Neatņemama un obligāta viduslaiku tirgotāja darba sastāvdaļa bija preču svēršana. Rīgas tirgus laukumā atradās 14. gs. uzbūvētā svaru māja ar lielajiem – galvenajiem pilsētas svariem. Mazāku priekšmetu, kā arī sudraba un monētu svēršanai tika lietoti saliekamie svariņi.

Pie tirgotāju inventāra pieskaitāmas arī koka birkas ar uzskaites zīmēm – iegrieztiem robiņiem sānos. Tās bija paredzētas preču uzskaites un rēķinu darbību veikšanai. Iegriezumi birku sānos parāda to lietotāju izmantotās dažādās skaitīšanas sistēmas.

Baltijas jūras reģions Hanzas tirdzniecībā bija tirdzniecības ceļš, kas saistīja teritorijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Rīgai bija liela nozīme kā preču pārkraušanas vietai. Izstādē rodami arī eksponāti, kas liecina par šo preču apriti.

Starp Hanzas reģionam raksturīgajiem importa priekšmetiem specifiska grupa ir ziemeļrietumu Eiropā izgatavoti keramikas trauki, kas atrasti viduslaiku Rīgas arheoloģiskajos slāņos – tā ir gan 13.-14. gadsimta Dienvidbaltijas sarkanmāla keramika, gan 13.-16. gadsimta Reinzemes akmensmasas keramika.

Hanzas ģeogrāfiskais reģions ar nozīmīgākajām pilsētām un kantoriem laika posmā no13. līdz 16. gadsimtam apskatāms izstādē eksponētajā kartē, bet senajās litogrāfijas un gravīrās redzamas Hanzas savienības pilsētu panorāmas.

Hanzas savienības laikā Rīga kļuva par būtisku tirdzniecības centru Baltijas jūras reģionā. Rīga attīstījās par rietumu pilsētu gan pēc tās arhitektūras un pilsētas plānojuma, gan pēc pārvaldes sistēmas. Hanzas savienības pastāvēšanas vēsture, tās pieredze, kļūdas un sasniegumi ir vērtīgs izziņas avots ne tikai vēsturniekiem, bet arī mūsdienu politiķiem un uzņēmējiem. Hanzas tirgotāji pirms daudziem gadsimtiem izveidoja Eiropā pirmo tirdzniecības un ekonomisko apvienību.

Izstāde būs apskatāma līdz 3. oktobrim.

Monēta – Visbijas feniņš, 13. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Bronzas atsvars, 13. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Dekoratīvs naudas maka apkalums. 15. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Reinzemes (Zīgburgas) akmensmasas keramika. 14. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

 

“Pinte” – koniskā kanna – kauss, 16. gs. pirmā puse. Materiāls, apstrāde: akmensmasa, sāls glazūra, vāji izteikta dzelzs angoba. Izcelsme: Reinzemes akmensmasa, Ķelne (?). Izmēri: augstums: 12,5 cm, pamatnes diametrs: 9,8 cm, apmales diametrs: 7,3 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Šī, gandrīz veselā koniskā kanna – “pinte” – atrasta Rīgā, 2004. gada arheoloģiskās izpētes darbos Mārstaļu ielā 17 (izpētes vadītājs – Mārtiņš Lūsēns). Uz trauka korpusa veidota sižetiska kompozīcija: abās malās redzami divi vīri, kas rokās tur stopus, savukārt centrā redzams gurnautā tērpts trešais vīrietis, kurš aiz rokām piesiets pie koka. Spriežot pēc tēlu izskata un izvietojuma, trauka dekorā attēlotais sižets varētu būt Sv. Sebastiana mocības. Šis svētais bieži attēlots 15.-17. gs. mākslinieku darbos kā bultām caururbts jauns cilvēks.

Sižeta fragments uz “Pintes” – koniskās kannas – kausa, 16. gs. pirmā puse. Materiāls, apstrāde: akmensmasa, sāls glazūra, vāji izteikta dzelzs angoba. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Uz trauka korpusa veidota sižetiska kompozīcija: abās malās redzami divi vīri, kas rokās tur stopus, savukārt centrā redzams gurnautā tērpts trešais vīrietis, kurš aiz rokām piesiets pie koka. Spriežot pēc tēlu izskata un izvietojuma, trauka dekorā attēlotais sižets varētu būt Sv. Sebastiana mocības. Šis svētais bieži attēlots 15.-17. gs. mākslinieku darbos kā bultām caururbts jauns cilvēks.

Sižeta fragments uz “Pintes” – koniskās kannas – kausa, 16. gs. pirmā puse. Materiāls, apstrāde: akmensmasa, sāls glazūra, vāji izteikta dzelzs angoba. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Uz trauka korpusa veidota sižetiska kompozīcija: abās malās redzami divi vīri, kas rokās tur stopus, savukārt centrā redzams gurnautā tērpts trešais vīrietis, kurš aiz rokām piesiets pie koka. Spriežot pēc tēlu izskata un izvietojuma, trauka dekorā attēlotais sižets varētu būt Sv. Sebastiana mocības. Šis svētais bieži attēlots 15.-17. gs. mākslinieku darbos kā bultām caururbts jauns cilvēks.

Reinzemes akmensmasas keramika. 13. gs. – 16. gs. 1. puse. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.