Dziesmu svētku vēstures liecības aplūkojamas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā

Laikā, kad Rīgu pieskandina XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina iepazīt Dziesmu svētku vēstures liecības, kas aplūkojamas pastāvīgajā ekspozīcijā.

Pirms 152 gadiem, 1873. gadā, Rīgas Latviešu biedrība Rīgā organizēja pirmos Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkus. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā glabājas Dziesmu svētku vēstures liecības, sākot jau no pirmajiem novadu Dziesmu svētkiem Dikļos 1864. gadā līdz pat mūsdienām. Neliela daļa no šīs nozīmīgās kolekcijas ir pastāvīgās ekspozīcijas daļa. Ekspozīcijā skatāmās svētku dalībnieku un diriģentu nozīmes, piemiņas lietas un medaļas, dokumenti, fotogrāfijas, plakāti, programmas un citi priekšmeti paver ieskatu dažādu gadu Dziesmu svētku norisēs.

Unikālā relikvija – Pirmo Vispārējo (toreiz – Vispārīgo) latviešu Dziedāšanas svētku “Līgo” karoga oriģināls, kas tapis 1873. gadā, tiek glabāts muzeja krājumā, bet pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāms mākslinieces Ausmas Apšas 1978. gadā radīts precīzs tā atdarinājums. Par karogā attēloto motīvu grāmatā “Stāvi stipri, strādā droši. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja karogu kolekcija” raksta Anita Gailiša, muzeja Krājuma nodaļas vadītāja, veksiloloģijas krājuma glabātāja: “Karoga centrālais tēls ir vaidelotis – seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.”

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs jūnijā, jūlijā un augustā ir atvērts apmeklētājiem katru dienu no 10-17, izņemot piektdienās no 12-19.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs sveic XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekus un priecājas par šajās svētku dienās skanošo un dimdošo Rīgu. „Dziesma ir liels spēks, bez tās nevar iztikt ne tauta, ne laikmeti – tā ir cilvēka labākā daļa,” atzinis izcilais virsdiriģents Haralds Mednis (1906–2000).