Virtuālā izstāde “Rīgas skati muzeja grafikas kolekcijā”

Grafikas kolekcijas priekšmeti, kam nepieciešami saudzīgi glabāšanas apstākļi, muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā nav skatāmi, taču muzeja krājumā atrodas vairāki tūkstoši grafikas darbu – gan oriģinālzīmējumi tušas, zīmuļa, akvareļa u. c. tehnikās, gan iespieddarbi – kokgrebumi, vara un tērauda gravīras, punktīras, litogrāfijas utt.

Rīgas pilsētas vēsturē īpaši nozīmīgs ir muzeja grafikas kolekcijā uzkrātais Rīgas pilsētas skatu attēlu kopums, tostarp visaptverošas panorāmiskas ainavas, kas sniedz liecības par pilsētas tēla, apbūves un silueta veidošanos un attīstību no 16. līdz 20. gadsimtam. Senākajos grafikas darbos panorāmas ne vienmēr bija attēlotas detaļās precīzi, tomēr kaut kādā mērā atspoguļoja vizuālo realitāti, piedāvājot uz noteiktām atziņām balstītu pilsētas raksturojumu.

Senākais zināmais Rīgas panorāmas attēls, kas ievietots Bāzelē izdotajā Sebastajana Minstera (Sebastian Münster) grāmatā “Kosmogrāfija” (Cosmographia, 1550), ir radīts pirms 1547. gada, kad to no dabas zīmējis grafiķis Hanss Johans Hāzentēters (Hans Johann Hasentöter, arī Hasentödter). Šis attēls kļuva par nozīmīgu Rīgas pilsētas panorāmas attēlojuma paraugu, kas tika daudzkārt atdarināts un izmantots līdz pat 18. gs. sākumam, kad Rīgas panorāma dabā jau bija izmainījusies.

Izcili nozīmīgs ir 1612. gadā Rīgā iespiestais pirmais Rīgas pilsētas lielformāta panorāmas attēls, kas kalpoja reprezentatīviem un politiskiem mērķiem, proti, graviera Heinriha Tūma (Heinrich Thum) un tipogrāfa Nikolasa Mollīna (Nicolaus Mollyn) kopdarbs, kurā pilsētas panorāma atainota topogrāfiski precīzi un detalizēti – skatā no Daugavas puses.

17. un 18. gs. tika darināti arī tādi Rīgas skatu attēli, kuros militāru apsvērumu dēļ apzināti izceltas un precīzi attēlotas pilsētas fortifikāciju sistēmas: šīs tradīcijas ietekmē tapis arī Mateusa Meriāna (Matthäus Merian) izdotais un plaši reproducētais Rīgas skats no putna lidojuma.

18. gs. reprezentatīviem mērķiem radīto Rīgas skatu attēlu kontekstā nozīmīga un daudzkārt reproducēta ir pēc Frīdriha Bernharda Vernera (Friedrich Bernhard Werner) zīmējuma darinātā un izdevēja Jeremiasa Volfa (Jeremias Wolff) apgādā Augsburgā ap 1720. gadu izdotā gravīra “Rīga – Livonijas metropole” (Riga – Metropolis Livonia), kurā pilsēta attēlota tradicionālā veidā – skatā no Daugavas puses. Savukārt 19. gs. grafikas darbos Rīgas panorāma arvien biežāk attēlota arī no netradicionāliem skatu punktiem, piemēram, Karla Gotharda Hesa (Carl Gotthard Hess) litogrāfijā “Rīga skatā no Vērmanes dārza” redzams kā īslaicīgi pēc vaļņu nojaukšanas pilsētas siluets skatam atklājās no priekšpilsētu puses.

Rīgas panorāma – pirms 1547. gada. Autors: Hanss Johans Hāzentēters (Hans Johann Hasentöter, arī Hasentödter, ap 1517–ap 1586). Izdevējs: Henrikus Petrus (Henricus Petrus, 1508–1579), Bāzelē. Papīrs, kokgrebums. 10,5 x 16,5 cm. (No: Cosmographia, 1550.)

Rīgas panorāma. 1612. gads. Autors: Heinrihs Tūms (Heinrich Thum). Izdevējs: Nikolass Mollīns (Nicolaus Mollyn, ap 1550/1555–1625), Rīgā. Papīrs, vara gravīra. 53,6 x 123,5 cm.  (Ilustrācijai – Jāzepa Delvera (1910–1984) 1963. gadā izgatavotā kopija).

Rīga skatā no putna lidojuma ap 1640. gadu. 1646. gads. Autors un izdevējs: Mateuss Meriāns (Matthäus Merian, 1593–1650), Frankfurtē pie Mainas. Papīrs, vara gravīra. 24,3 x 29 cm. (No: Neuwe Archontologia Cosmica, 1646.)

Rīga – Livonijas metropole. Ap 1720. gadu. Autors: Frīdrihs Bernhards Verners (Friedrich Bernhard Werner, 1690–1776). Izgatavotājs un izdevējs: Jeremeja Volfs (Jeremias Wolff, 1663–1724), Augsburgā. Papīrs, vara gravīra. 38,2 x 109 cm.

Rīgas pilsēta skatā no Daugavas. Ne agrāk par 1815. gadu. Izgatavotājs: Jakobs Geizers (Jakob Geysser); pēc Karla Traugota Fehelma (Carl Traugott Fechhelm, 1748–1819) 1815. gada gleznas parauga. Papīrs, litogrāfija. 44 x 58,6 cm.

Rīga. 1839. gads. Izgatavotājs: Francis Zerafs Hanfštengels (Franz Seraph Hanfstängl, 1804–1877) Drēzdenē. Izdevējs: Edmunds Gēčels (Edmund Götschel, 1810–1853), Rīgā. Papīrs, litogrāfija. 38,3 x 49 cm.

Zemnieki uz Daugavas ledus pie Rīgas vārtiem. 1842. gads. Autors: Teodors Heinrihs Rikmans (Theodor Heinrich Rickmann, 1810–1848). Papīrs, zīmulis, akvarelis. 28,5 x 42 cm.

Zemnieki uz Daugavas ledus pie Rīgas vārtiem. 1842. gads. Izgatavotājs un izdevējs: Francis Zerafs Hanfštengels (Franz Seraph Hanfstängl, 1804–1877), Drēzdenē; pēc Teodora Heinriha Rikmana (Theodor Heinrich Rickmann, 1810–1848) zīmējuma parauga. Papīrs, litogrāfija. 26,3 x 38 cm.

Rīgas panorāma. 19. gs. 60. gadi. Autors: nezināms. Izdevējs: Bibliogrāfijas institūts (Bibliographische Institut) Hildburghausenā. Papīrs, tērauda gravīra. 11 x 15 cm.

Rīga skatā no Vērmanes dārza. 1863. gads. Autors un izdevējs: Karls Gothards Hess (Carl Gotthard Hess, 1818–1867). Papīrs, litogrāfija. 21,7 x 43,6 cm.