Virtuālā izstāde “Dāvinājums muzejam”

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 2019. gada nogalē saņēma izcilu dāvinājumu – kopskaitā 298 kultūrvēsturiskas lietas, kas piederējušas Grosvaldu – Grīnbergu dzimtai, vienai no Rīgas latviešu ievērojamākajām ģimenēm 19.–20. gadsimtā.

Virtuālā izstāde sniedz nelielu ieskatu saņemtā dāvinājuma klāstā, kurā ir Bīdermeiera stila mēbeļu grupa, angļu fajansa pusdienu trauki, lietišķās mākslas un sadzīves priekšmeti, grāmatas ar veltījumu ierakstiem, grezns ilustrēts Bībeles izdevums, fotogrāfiju albumi, Ziemassvētku eglītes rotājumi, retas bērnu rotaļlietas – krāsaini alvas zaldātiņi un citi priekšmeti, kas lietoti ģimenē, vectēva Fr. Grosvalda mājas Teātra bulvārī 2 (šodien – Aspazijas bulvāris 20) deviņu istabu dzīvoklī, kā arī Mērijas Grīnbergas mākslas salonā ēkas pirmajā stāvā.

Grosvaldu – Grīnbergu dzimta: Frīdrihs Grosvalds (jurists, diplomāts), Jānis Grīnbergs (mācītājs), Mērija Grīnberga, seniore, dzimusi Grosvalde (etnogrāfe), brāļi Jāzeps Grosvalds (gleznotājs) un Oļģerts Grosvalds (diplomāts), Emanuels Grīnbergs (zinātnieks), Mērija Grīnberga, juniore (muzejniece, piedalījusies Latvijas muzeju un arhīvu vērtību nosargāšanā Otrā pasaules kara beigās).

Muzejs pateicas māsām Lūcijai Gadziņai (1943–2017) un Valentīnai Undai, Emīla Grīnberga un viņa sievas Emīlijas Gadziņas krustmeitai, par nosargātajām vērtībām un to nodošanu muzejam un sabiedrībai.

Vizītkaršu komplekts “Mary Grünbergs” (Mērija Grīnberga, vecākā). Rīga, 20.gs.30. gadi.

Zīmoga spiednis, ar iniciāļiem “M. G.” (Mērija Grīnberga), 19. gs. beigas/20. gs. sāk.

Grosvaldu ģimenes fotogrāfiju albums, iesiets ādas vākos ar palmešu motīvu apkalumiem, 1860. – 1890.

Anna Brigadere. Sprīdītis. Ilustrējis Jans Rozentāls. Rīga: J. Brigadera apgādībā, 1904. gada 20. novembris.  Atmiņu ieraksts 1. lapā “Mary Lote Grinberg (Mērija Grīnberga, jaunākā) 1916. g.”.

Kārlis Skalbe. Sāpju ceļš.  Ilustrējusi Erna Geistaute. Rīga: Tautas Palīdzība, 20. gs. 40. gadi. 7,7 x 5,7cm.

Maizes klaips. Latviešu tautas pasaka. Ilustrējusi Erna Geistaute. Rīga: Tautas Palīdzība, 20. gs. 40. gadi. 7,7 x 5,5 cm.

Sienas šķīvis. Anša Cīruļa autordarbs, 1910. gads.

Šķīvis, Lielbritānija, Stefordšīra, ražotne “T. S. Brauns – Vestheds, Mūrs un Co”, gs.2. puse.

Spaniela figūra. Lielbritānija, Stefordšīras keramikas ražotne, 19.gs.2.puse.

Paliktnis. M.Zaura autordarbs. 1944. gads.

Paliktnis, Latvija, P. Bēma flīžu fabrika, 20.gs.30. gadi.

Rotaļlietas, krāsainas alvas karavīru figūriņas. Eiropa, 20. gs. sākums.

Rotaļlietas, krāsainas alvas karavīru figūriņas. Eiropa, 20. gs. sākums.

Ansis Cīrulis (1883-1942). Tautiskas spēļu kārts skice. N. a. 1926. Papīrs, zīmulis, akvarelis, guaša, tuša, 26 x 15,4 cm (ar rāmi).

Grafiķa un lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa (1883-1942) zīmēta spēļu kārts skice. Mākslinieks bija iecerējis izgatavot metus tautisko spēļu kāršu kavai, lai tās tirgotu Mērijas Grīnbergas (1881–1973) veikalā – lietišķās mākslas salonā – Teātra bulvārī 2 (šodien – Aspazijas bulvāris 20), kas tika atvērts 1926. gadā. Taču mets tika sagatavots vienīgi šai kreiču dāmas kārtij un sākotnējā iecere palika neīstenota. Šis unikālais priekšmets piederējis Grosvaldu – Grīnbergu dzimtai.