Virtuālā izstāde “Portreti muzeja gleznu kolekcijā”

Apskatei muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā izstādītas vairāk nekā piecdesmit gleznas, bet krājumā glabājas vēl simtiem citu, un kopā tās veido muzeja gleznu kolekciju ar izcilu nozīmi Rīgas pilsētas un Baltijas reģiona kultūras un mākslas vēsturē.

Apjomīgu muzeja gleznu kolekcijas daļu veido portreti, kas attēlo 17.–20. gs. Rīgas pilsētas vēsturē ievērojamas personības: pašvaldības amatpersonas – rātes locekļus, birģermeistarus, pilsētas galvas, landrātus; baznīcas amatpersonas – mācītājus un superintendantus; dažādu sabiedrisku organizāciju pārstāvjus – Lielās ģildes un Mazās ģildes locekļus un eltermaņus, Rīgas Latviešu biedrības priekšniekus un goda biedrus; kā arī privātpersonas – uzņēmējus, literātus, māksliniekus utt. Gleznu kolekcijā atrodami arī portreti, kas attēlo plašāka reģiona vēsturē ievērojamas personības – dažādu valstu amatpersonas: Polijas un Zviedrijas valdniekus, Krievijas imperatorus, gubernatorus, ģenerāļus, padomniekus un diplomātus.

Daudzu senāko portretu autori nav zināmi, savukārt vēlākos darinājuši tādi pazīstami gleznotāji kā Frīdrihs Hartmans Barizjens (Friedrich Hartmann Barisien), Johans Lēberehts Eginks (Johann Lebrecht Eggink), Jūliuss Johans Dērings (Julius Johann Döring), Jānis Staņislavs Roze, Jāzeps Grosvalds, Janis Rozentāls, Jānis Roberts Tillbergs  u. c., savukārt visplašāk – ar vairākiem desmitiem portretu – kolekcijā pārstāvēts gleznotājs Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds (Julius Gottfried Siegmund).

Rīgas kases kolēģijas sēde. 17. gs. 2. puse. Nezināms autors. Audekls, eļļa. 122 x 183,5 cm. VRVM 53841. (Glezna apskatāma muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā)

Mazās ģildes eltermaņa Hansa Velša (Hans Welsch, 1580–1655) portrets. 1635. gads. Autors: Matiass Everts (Matthias Everdt, ? –1646). Audekls, eļļa. 66,8 x 64,2 cm. VRVM 56357.

Krievijas imperatores Katrīnas II Lielās (Екатерина II Великая, 1729–1796) portrets. 1762. gads. Autors: Konrāds Lukass Pfandcelts (Konrad Lukas Pfandzelt, 1716–1786). Audekls, eļļa. 108,5 x 85,5 cm. VRVM 56262.

Gleznotāja pašportrets. Ap 1795. gadu. Autors: Francs Gerhards fon Kīgelgens (Franz Gerhard von Kügelgen, 1772–1820). Audekls, eļļa. 58,5 x 45,5 cm. VRVM 56331. (Glezna apskatāma muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā)

Apgaismotāja, publicista un rakstnieka Garlība Helviga Merķeļa (Garlieb Helwig Merkel, 1769–1850) portrets. Ne vēlāk par 1897. gadu. Autors: Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds (Julius Gottfried Siegmund, 1828–1909). Audekls, eļļa. 33,5 x 26 cm. VRVM 53899. (Glezna apskatāma muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā)

Landrāta grāfa Ludviga Augusta fon Mellīna (Ludwig August Graf Mellin, 1754–1835) portrets. Ap 1891. gadu. Autors: Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds (Julius Gottfried Siegmund, 1828–1909). Audekls, eļļa. 73 x 58 cm. VRVM 56319.

Annas Ģertrūdes Vērmanes (Anna Gertrud Wöhrmann, 1750–1827) portrets. 1821. gads. Autors: Ernsts Gothilfs Bose (Ernst Gothilf Bosse, 1785–1862). Audekls, eļļa. 127,5 x 93,5 cm. VRVM 53925.

Mazās ģildes eltermaņu Johana Kristiāna Frīdriha Meinharta (Johann Christian Friedrich Meinhardt, 1801-1885), Frīdriha Brunstermaņa (Friedrich Brunstermann, 1822–1911) un Vilhelma Jakoba Taubes (Wilhelm Jacob Taube, 1804-1886) portrets. 1887. gads. Autors: Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds (Julius Gottfried Siegmund, 1828–1909). Audekls, eļļa. 104 x 89 cm. VRVM 56377.

Rīgas Latviešu biedrības vadītāja Frīdriha Grosvalda (1850–1924) portrets. Ne agrāk par 1878. gadu. Autors: Jānis Staņislavs Roze (1823–1897). Audekls, eļļa. 72 x 57,2 cm. VRVM 56414. (Glezna apskatāma muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā)

Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda (George Armitstead, 1847–1912) portrets. 1913. gads. Autors: Janis Rozentāls (1866–1916). Audekls, eļļa. 132 x 108 cm. VRVM 56428.