Senie apgaismošanas piederumi muzeja arheoloģiskajā materiālā

Ikdienā, bet jo īpaši gada tumšajos mēnešos, gaisma ikvienā no mums rada siltuma, komforta un drošības sajūtu. Kopš cilvēces pirmsākumiem apgaismojums ir būtisks priekšnosacījums attīstībai un radošai darbībai. Apgaismojuma vēsturei vienmēr līdztekus bijusi tehnisku atklājumu un jaunievedumu vēsture. Vēsturiski cilvēku apziņā gaismai ir arī simboliska un mistiska nozīme, kas atspoguļojas reliģiskajos uzskatos un rituālos, kā arī filozofijā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģiskajā krājumā glabājas vairāki desmiti seno apgaismošanas rīku, kas iegūti arheoloģiskās izpētes darbos vai kā savrupatradumi uzieti Rīgas, galvenokārt vecpilsētas teritorijā. Priekšmetu datējums ir no 13. līdz 19. gadsimtam. Gaismekļi ir liecinieki seno rīdzinieku centieniem nodrošināt atbilstošu apgaismojumu ikdienas dzīvei, darbam, reliģiskajai praksei un studijām.

Senās apgaismošanas ierīces tika veidotas tā, lai tajās varētu ērti ievietot vielas, kas sadegot dotu gaismu. Parasti šīs vielas bija skali, sveces vai eļļa. Savukārt apgaismošanas rīki – svečturi un eļļas lampas – pārsvarā izgatavoti no dzelzs, krāsainā metāla vai keramikas.

Daudzveidīgākā apgaismošanas priekšmetu grupa ir svečturi. Vaska un dzīvnieku tauku sveces viduslaikos un agrajos jaunajos laikos plaši tika lietotas gan baznīcās gan sekulārām vajadzībām.

Viduslaikos plašāk pielietotie bija dzelzs iedzītņa svečturi. Tie sastāvēja no vertikāla vai horizontāla kāta ar iedzītni svečtura iestiprināšanai statīvā vai ēkas spraugā un ligzdas vai dzelkšņa sveces ievietošanai vai uzspraušanai. Svečturi varēja būt gan ar vienu, gan vairākām sveču ligzdām vai dzelkšņiem. Retākos gadījumos dzelzs svečturim iedzītņa vietā varēja būt uzmava.

Otrs izplatītākais svečturu veids bija stāvsvečturi. Senākie – viduslaiku eksemplāri izgatavoti no sarkana ķieģeļu māla. Šie masīvie, monolītie priekšmeti bija paredzēti vienai svecei.

Retāk sastopami ir tā saucamie trijkāju svečturi – funkcionāli rīki ar četriem izvirzījumiem, kas vienlaicīgi kalpoja gan kā balsti, gan sveču ligzdas.

Viduslaiku beigās un jaunajos laikos plaši izplatīta bija stāvsvečturu forma, kas sastāvēja no plakanas pēdas, kāta un sveces ligzdas. Bieži vien tie bija dekoratīvi – ar vītu kātu, profilētu sveces ligzdu un pamatni. Šiem svečturiem varēja būt gan viena, gan vairākas sveču ligzdas. Tie izgatavoti pārsvarā no krāsainā metāla un keramikas.

Jaunajos laikos lietoti arī trešā veida – keramikas un metāla plakanie svečturi. Tie sastāvēja no lēzenas bļodiņas, kas vienlaicīgi kalpoja kā pamatne un tvertne izkusušo tauku pilienu savākšanai, un centrā novietotas sveces ligzdas. Svečturiem varēja būt satveršanai paredzēts rokturis vai osiņa.

Otra Rīgas arheoloģiskajā materiālā sastopamā apgaismošanas priekšmetu grupa ir eļļas lampiņas. Lampas korpusu pamatā veido lēzena bļodiņa – tvertne, ko piepildīja ar no augu vai dzīvnieku taukiem izgatavotu eļļu. Bļodiņas centrā bieži atrodas atsevišķa kamera dakts ievietošanai, bet pie apmales var būt izvirzīts lietnis eļļas noliešanai.

Ar apgaismošanu saistīts darba rīks ir arī dzelzs vai krāsainā metāla sveču šķēres ar kārbiņu kūpošas sveces dakts nogriešanai.

Virtuālās izstādes autore: RVKM Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde.

Iedzītņa svečturis ar divām sveču ligzdām un koka pamatni. Dzelzs. 12.-13. gs. Izmēri: augstums: 11,0 cm, platums: 9,8 cm, pamatnes diametrs: 7,6-8,6 cm. Atraduma vieta: Alberta laukums, 1959. g. Izpētes vadītāja: M. Vilsone. Priekšmets izstādīts muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

Iedzītņa svečturis ar vienu sveču ligzdu. Dzelzs. Datējums: 13. gs. Izmēri: augstums: 10,1 cm, platums: 2,0 cm. Atraduma vieta: Mārstaļu iela 21 (Dannenšterna nams), 1995. g. Izpētes vadītājs: A. Celmiņš.

Uzmavas svečturis ar vairākām sveču ligzdām un dzelkšņiem. Dzelzs. Datējums: 13. gs. Izmēri: augstums: 16,6 cm, platums: 10,8 cm. Atraduma vieta: Mārstaļu iela 21 (Dannenšterna nams), 1995. g. Izpētes vadītājs: A. Celmiņš.

Iedzītņa svečturis ar divām sveču ligzdām. Dzelzs. Datējums: 13.-15. gs. Izmēri: augstums: 9,3 cm, platums: 9,1 cm. Atraduma vieta: Mārstaļu iela 17, 2001. g. Izpētes vadītāji: M. Lūsēns, A. Celmiņš.

Ornamentēts stāvsvečturis. Sarkans ķieģeļu māls. Datējums: 13.-14. gs. Izmēri: augstums: 13,0 cm, diametrs: 6,5 cm. Atraduma vieta: Mārstaļu iela 21 (Dannenšterna nams), 1973. g. Izpētes vadītāja: G. Fedorenko.

Stāvsvečturis. Sarkans ķieģeļu māls. Datējums: 13.-15. gs. Izmēri: augstums: 8,9 cm, diametrs: 9,2 cm. Atraduma vieta: Alksnāja iela, 1988. g. Izpētes vadītāji: A. Rozvalka, J. Cihomskis.

Trijkāju stāvsvečturis. Sarkans ķieģeļu māls. Datējums: 18. gs. 1. puse (1706. g.). Izmēri: augstums: 12,8 cm, platums: 15,0 cm. Atraduma vieta: savrupatradums Doma krustejas rietumu spārnā. Muzejam nodots 1898. g.

Stāvsvečturis ar dekoratīvu, profilētu kātu. Vara sakausējums. Datējums: 17.-18. gs. Izmēri: augstums: 28,1 cm, diametrs: 11,7 cm. Atraduma vieta: Armijas ekonomiskā veikala būvbedre starp Vaļņu, Audēju un Rīdzenes ielu, 1938. g. Izpētes vadītāji: R. Šnore, K. Apinis.

Plakanais svečturis. Alvas sakausējums. Datējums: 17.-18. gs. Izmēri: augstums: 9,1 cm, diametrs: 14,8 cm. Atraduma vieta: Pasta krājkases būvlaukums starp Vaļņu, 13. janvāra, Vecpilsētas un Kalēju ielu, 1938. g. Izpētes vadītāji: R. Šnore, K. Apinis.

Plakanais svečturis. Vara sakausējums. Datējums: 17.-18. gs. Izmēri: augstums: 2,4 cm, diametrs: 6,4 cm. Atraduma vieta: Pasta krājkases būvlaukums starp Vaļņu, 13. janvāra, Vecpilsētas un Kalēju ielu, 1939. g. Izpētes vadītāji: R. Šnore, K. Apinis.

Plakanais svečturis. Gaišs māls, alvas glazūra. Datējums: 18. gs. Izmēri: augstums: 3,2 cm, diametrs: 6,2-6,8 cm. Atraduma vieta: Starp Minstererejas ielu, 11. novembra krastmalu un Mārstaļu ielu (Mārstaļu bastions), 2015.-2016. g. Izpētes vadītāja: I. Reinfelde.

Eļļas lampiņa. Sarkans ķieģeļu māls. Datējums: 13.-14. gs. Izmēri: augstums: 4,8 cm, diametrs: 7,4 cm. Atraduma vieta: Mārstaļu iela 3, 1996. g. Izpētes vadītāja: D. Svarāne.

Eļļas lampiņa. Sarkans māls. Datējums: 16.-18. gs. Izmēri: augstums: 4,3 cm, diametrs: 14,3 cm. Atraduma vieta: Pasta krājkases būvlaukums starp Vaļņu, 13. janvāra, Vecpilsētas un Kalēju ielu, 1939. g. Izpētes vadītāji: R. Šnore, K. Apinis.

Eļļas lampiņa. Sarkans māls. Datējums: 18.-19. gs. Izmēri: augstums: 4,7 cm, diametrs: 9,3 cm. Atraduma vieta: Peldu – Ūdensvada iela, 1974. g. Izpētes vadītājs: A. Caune.

Eļļas lampiņa. Sarkans māls. Datējums: 17.-19. gs. Izmēri: augstums: 3,5 cm, diametrs: 13,7 cm. Atraduma vieta: Trokšņu iela, 1972. g. Izpētes vadītājs: A. Caune.

Sveču šķēres. Dzelzs. Datējums: 16.-18. gs. Izmēri: garums: 18,5 cm, platums: 3,5 cm. Atraduma vieta: Pasta krājkases būvlaukums starp Vaļņu, 13. janvāra, Vecpilsētas un Kalēju ielu, 1939. g. Izpētes vadītāji: R. Šnore, K. Apinis.