Rīgas vēsture: Rīga Polijas–Lietuvas valsts un Zviedrijas pakļautībā (1581–1710)

Ģeogrāfiskais novietojums noteica, ka Rīga kļuva par stratēģiski svarīgu vietu lielvalstu cīņās par Baltijas jūru. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1582. gadā Rīga padevās karalim Stefanam Batorijam un 39 gadus atradās Polijas–Lietuvas valsts sastāvā. 1621. gadā gandrīz uz 100 gadiem pilsētu pakļāva Zviedrijas karalis. Rīga nonāca spēcīgas centralizētas valsts sastāvā, un pilsētas rātei savas darbības bija jāsaskaņo ar karali. Tomēr pilsēta saglabāja savas privilēģijas un turpināja augt kā ievērojams tranzīttirdzniecības centrs, tajā attīstījās amatniecība, izglītība un kultūra. Rīgu izveidoja par spēcīgāko cietoksni Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Par dzīvi Rīgā šajā periodā visdažādākajās tās izpausmēs stāsta daudzveidīgi 17. gs. oriģinālmateriāli. To vidū – amatnieku cunfšu relikvijas un izstrādājumi, unikālie Rīgas svari un mēri, kā arī pirmā Rīgā iespiestā pilsētas panorāma. Apskatāmi arī tādi leģendām apvīti eksponāti kā ar speciālu mehānismu darbināma 1,60 m augsta zviedru kara bundzinieka koka skulptūra un lielā muitas lāde.