Alfreda Grāvera mantojums III
“Grāveram pa pēdām”
Starpkaru periodā Latvijā fotogrāfu aprindās valdīja rosīga dzīve. Netrūka amata meistaru, amatieru, dažādu kursu un fotogrāfisko pasākumu. Pateicoties viena 20. gadsimta pirmās puses fotogrāfa uzcītībai un skrupulozajam darbam, kā arī viņa ģimenes gādībai, ir saglabājies ievērojams kultūras un vēstures mantojums – Alfreda Grāvera fotogrāfiju kolekcija.
Līdzīgi kā citi mazpilsētu un lauku fotogrāfi, Grāvers galvenokārt fotografēja to, kas atradās vistuvāk – cilvēkus, dabu, notikumus, ikdienas dzīvi. Latvijas Fotogrāfijas muzeja komanda ir sagatavojusi virtuālo izstādi trīs daļās, lai iepazīstinātu ar Grāvera dzīvi un mantojumu.
Izstādes trešā un noslēdzošā daļa “Grāveram pa pēdām” pievēršas sabiedrībai, sabiedriskajai dzīvei un notikumiem. Izstādes nosaukums izvēlēts kā simbolisks fotogrāfa dzīves gājuma un ieguldījuma apzīmējums. Alfreda Grāvera devums Lubānai nebeidzas tikai ar brīnišķīga mantojuma atstāšanu dažu tūkstošu fotoplašu formātā. Kopā ar sievu viņš aktīvi piedalījās sabiedriskās dzīves norisēs. Fotogrāfa darbnīcu apmeklēja ne mazums cilvēku, vienlaicīgi arī viņš pats devās pie klientiem, bez atlīdzības uzņēma ainas no Lubānas ikdienas dzīves, organizēja dažādus pasākumus, bija vairāku biedrību sastāvā.
Mēs aicinām visus iejusties fotogrāfa ādā un iedomāties, kā bija dzīvot tā laika sabiedrībā. Ieraugiet Latviju tā, kā to redzēja Grāvers, jo to, ko mēs redzam fotogrāfijās tagad, savulaik redzēja arī pats Alfreds Grāvers mirklī, kad nospieda fotokameras slēdzi.
Ņemot vērā fotogrāfiju apjomu, kas saglabājies Latvijas muzejos, mēs varam secināt, ka vienu konkrētu lubānieti ar fotokameru rokās bija iespējams sastapt visai sabiedrībai nozīmīgos pasākumos un vēsturiskos notikumos. Kā raksta I. Zvirgzdiņš: “Fotogrāfs bija klāt, atstāja vizuālas liecības par daudziem sabiedriski nozīmīgiem notikumiem Lubānā un apkārtnē. Mazliet amizanti šodien skatīties vingrotāju grupas Lubānas pilsētas skolā pirms vairāk nekā 100 gadiem, citos attēlos varam ieraudzīt skolas ēkas tapšanu un atklāšanas pasākumu, Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa sagaidītājus pie šīs pašas skolas 1920. gada 15. aprīlī pēc tam, kad pret tā automobili tika vērsts atentāts.” Sarakstam varam pievienot arī arheoloģiskos izrakumus Meirānos, pulkveža Kalpaka pārapbedīšanu 1919. gadā un tā pieminekļa atklāšanu šajos kapos 1927. gadā. Notverti mirkļi arī no kociņu stādīšanas Meža dienās un ugunsdzēsēju parādes, pienotavas ēkas ugunsgrēka dzēšanas vai Lubānas pils degšanas 1926. gadā. Ir dokumentēta Madonas – Lubānas dzelzceļa posma būve un atklāšana, Aiviekstes upes gultnes padziļināšanas darbi (skat. izstādes pirmo daļu), karavīru apmācības, dažādas parādes, svinības, Jāņu dienas atzīmēšana, politiskās varas maiņa un daudz kas cits.
Iespējams, mazliet vairāk ir jāizceļ tieši Lubānas teātra aktivitātes, jo starp teātra aktieriem bija arī viņa sieva – Līza Grāvere. Šad tad attēlos varam pat ieraudzīt pašu fotogrāfu. Spilgti tēli, grimma šedevri un teātra aktieru portretēšana nav vienīgais Grāvera devums šajā jomā. No viņa skrupulozajiem pierakstiem un fotogrāfijām ir noskaidrots, ka Lubānā notika gandrīz 100 izrādes laika posmā no 1910. gada līdz 1946. gadam. Izrādes notika gan telpās, gan brīvdabā, kur tās bieži ievadīja teatralizēts gājiens.
Trīsdesmito gadu otrajā pusē Alfreds Grāvers organizēja linu piegādāšanu un nodošanu Aleksandra Pētersona linu un pakulu vērptuvei Valmierā un vilnu Jūlija Zvaigznes vilnas vērptuvei Kraukļu dzirnavās. Informācija vēsta, ka viņš bijis iecelts arī par Lubānas pagasta tūristu aģentu. Tāpat Grāvera vārdu atradīsim arī Latvju Nacionālās jaunatnes savienības nodaļas rakstos, kur 1926.gadā viņš ievēlēts par kasieri, Lubānas Mednieku biedrības dalībnieku sarakstā un Luterāņu draudzes padomē (darbojās kopā ar sievu). Lubānas kultūras dzīve 20. gadsimta pirmajā pusē tik tiešām nav iedomājam bez Alfreda Grāvera klātbūtnes.
Izstādes pirmā daļa “Aiviekstes krastos” un A. Grāvera biogrāfija apskatāma šeit: Virtuālās izstādes I daļa
Izstādes otrā daļa “Lubānas portrets” apskatāma šeit: Virtuālās izstādes II daļa
Lielākās A. Grāvera kolekcijas atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, kur glabājas ap 3200 priekšmetu, un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, kur atrodas apmēram 4200 priekšmeti. Bez fotogrāfijām un stikla plašu negatīviem, muzejos artodami arī fotogrāfa negatīvu reģistra žurnāli, pierakstu klades un citi dokumenti. Fotogrāfijas muzejā glabājas dekoratīvā sētiņa, kuru Grāvers izmantoja savā salonā. Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā iespējams apskatīt A. Grāvera oriģinālo salonkameru. Daļa materiālu joprojām atrodas pie ģimenes.
Virtuālajā izstādē redzamās fotogrāfijas ir no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma.
Informācija par A. Grāveru apkopota no I. Zvirgzdiņa pētījuma, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra. Paldies par sadarbību!
Izstādi sagatavoja Linda Muižniece, LFM sabiedrisko attiecību speciāliste.
Fotogrāfijas secībā, kā izvietotas:
- Titula attēls. Veidots no Lubānas tilta atklāšanas fotogrāfijas. 1929. gada 23. jūlijā. Fotogrāfija. LFM21210. Un kazu fotogrāfijas brīvdabā. 1910.-1930. gadi. Fotogrāfija uz paspartū. LFM14702
- Parādes gājiens ar orķestri. 20. gs. 20. – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM11791.
- Vēlēšanu iecirkņu darbs. 20. gs. 40. – 50. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21113.
- Pilsētas skolotāji tenisa mača laikā. 1910. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21074.
- Pilsētas skolotāji tenisa pāru spēles laikā. 1913. gada 13. maijā. Stikla plates negatīvs. LFM21410.
- Teātra izrāde brīvdabā. 20.gs. 20.tie – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM12935.
- Teātra trupas portrets. 20. gs. 30. – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21529.
- Tautas gājiens. 1931. gada 29. jūlijā. Fotogrāfija. LFM21216.
- Pāris teātra izrādes laikā. 1931.gada 26.jūlijs. Fotogrāfija. LFM14689/3.
- Lubānas pils degšana. 1926. gads. Stikla plates negatīvs. LFM21082.
- Medmāsas militāro apmācību laikā. 20. gs. 20. – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM13427.
- Zirgs velk nestuves. Militārās apmācības. 20. gs. 20. – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM13428.
- Lauka sakaru mācības. 1934. gada 12./13. septembris. Stikla plates negatīvs. LFM11792.
- Izklaides izbraukums brīvdabā. 1920. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM13419/1.
- Linu kulšanas sacensības. 1944. gada 1. aprīlis. Stikla plates negatīvs. LFM13442.
- Vīru grupa pie mājas. 20. gs. 20. – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21407.
- Madonas – Lubānas dzelzceļa būvniecība. 1933. gada. 12. septembris. Stikla plates negatīvs. LFM13456.
- Jāņu ugunskurs. 20. gs. 20. – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM13414.
- Lubānas-Rīgas dzelzceļa (posma līdz Madonai) atklāšana. 1935. gada. 16. novembris. Stikla plates negatīvs. LFM21112.