Trīsmastu barkentīnai ROTA -140 !
Burinieka ROTA modelis Ainažu jūrskolas muzejā.
Trīsmastu barkentīna ROTA būvēta Liepupes “Ūķos” un 1886. gada 13. jūlijā ielaista ūdenī un nokristīta. Pēc tam kuģis velkonis aizvilka uz Rīgu, kur tai uzstādīja takelāžu. Kad kuģis bija gatavs, pagasttiesā sastādīja un apstiprināja speciālu dokumentu – kuģa būves grāmatu, kas apliecina kuģa īpašnieka tiesības, būves vietu, laiku, izmērus, kravnesību, ka būvētāji par darbu saņēmuši samaksu. Jau septembrī ROTA bija gatava savam pirmajam jūras braucienam.
1887. gada beigās ROTA, šķērsojot ekvatoru, sasniedza Rosario ostu Argentīnā. ROTAS kapteinis bija 27 gadus vecais, Ainažu jūrskolas absolvents un burinieka līdzīpašnieks, Pēteris Šnore.
Par godu ROTAS kristībām nezināms autors sacerēja dzejojumu.
“ROTA”
Tu jaunu laiku bērns iz Latvijas,
No brāļiem, tēva drauga kopā darināts.
Lai Augstākam ir gods par šādu sekmi,
Lai uztur allaž laimē viņas veiksmi.
Tad sveika, “Rota”, godam nokristīta,
Tev svarīgs vārds no darītājiem dots!
Kad jūras gaitās tiksi izvadīta,
Šo vārdu valkā tā, ka tautai gods.
Kad ceļosi pa plašo jūras lauku,
Tad turies spītīgi pret katru auku,
Lai Dieva acis tevi allaž redz,
Un viņa roka tevi allaž sedz.
Lai svešās ostās ienesīgas lomas
Tev laimējas iekš sava ceļa gūt.
Un pārvest mājās pilnas somas,
Ka mēs par tevi lepni varam būt.
Tad turi allaž taisnu ceļa jūtu
Un sveika tu caur bangām brauc ar dūšu,-
Lai laime pavada tev, kur tu kļūtu,
Un Visuvarenais tev novēl ilgu mūžu.
tāpat daudz laimes vēlējam tev, braucam,
Tev, mūsu “Rotas” kapteinam;
Paliec tu, ozols, Baltijā
Mūsu “Rotas” cerība.
Lai kopība, ko esam cēluši,
Pastāv saticībā daudz gadus svētīgi.
Un miers, kas Augstākam patiktu,
Lai laimi mūsu darbam liktu.
Vēl, beidzot, ” Rota ” , vadons, saticība,
Lai paliek Dieva žēlastībā,
Ka Visuvarenais tiem palīdz katrā brīdī
Un laime pavada to katrā ceļa sprīdī!
ROTAS būvei vairāki radinieki apvienoja savus līdzekļus. Gandrīz pusi izdevumu sedza “Ūķu” saimnieks, Ainažu jūrskolas absolvents Jānis Šnore. Ar saviem līdzekļiem arī viņa brālis kapteinis Pēteris Šnore, māsasvīrs Eduards Aleksandrs Veide, sievastēvs Pēteris Vikmanis un paziņa Jānis Baltiņš. Burinieka būvi vadīja ievērojamais Vidzemes kuģubūvētājs Pēteris Krauze.
1870. gadā celtā “Ūķu” dzīvojamā māja 20 gadsimta 60. gados.
“Ūķos” pirmais lielākais burinieks MARIE tika uzbūvēts 1850. gadā. Burinieku būvēja jūrmalas kāpas ieplakā uz ziemeļiem no Ūķurgas. Tur arī 1886. tika uzbūvēta ROTA, kā arī citi Šnoru dzimtas burinieki.
ROTA savā pirmajā braucienā 1886. gada 18. septembrī tā izbrauca ar planku kravu uz Bordo Francijā. No Bordo veda kravu uz Kārdifu Anglijā, bet no turienes jau 1887. gada februārī uz Kaljāri ostu Sardīnijas salā Itālijā. Aprīļa beigās caur Alžīrijas ostu Bonu kuģis ar korķa kravu atgriezās Rīgā.
Komanda varēja pabūt mājās ilgāk par mēnesi. 1887. gada jūnijā ROTA ar spicmalkas (stutmalkas) kravu no Rīgas uz Plimutu Anglijā, bet no turienes ar kaļķakmens kravu uz Šeldu Anglijā. No Šeldas uz Kronštati tā veda akmeņogles. Augustā ROTA no Kronštates ar kokmateriāliem burāja uz Liverpūli Anglijā.
Rotas kapteinis Pēteris Šnore 1887. gadā salaulājās ar Alīdu Vikmani. Braucienā no Šeldas uz Kronštati kapteinim līdzi bija viņa jaunā kundze. No Pēterburgas brauciena saglabājies jaunā pāra pirmais fotouzņēmums. Rotas ieņēmumu un izdevumu grāmatā rakstīts: “Kapteiņa sievas uzturs par 2 1/2 mēnešiem – 15 rbļ.”
Vēstule, kuru Pēteris Šnore no Liverpūles 1887. gada 30. septembrī raksta brālim Jānim, lai saņemtu pārējo īpašnieku atļauju ROTAS braucienam uz Rosario ar akmeņogļu kravu.
Vēstules beigās viņš raksta: “…Lūdzu, nedomājiet tik, ka es, varbūt tikai savu labu meklēju braucu uz manu algu, jo, cik tālu tas zīmējas uz manu algu, tad priekš manis būtu ienesīgāki braukt uz īsākiem ceļojumiem nekā gariem, un bez tam tik ļoti vēlētos, lai būtu pa ziemu mājās pie savas mīļās sieviņas. Ir jāmēģina, vai Amerikas braucieni mūsu kuģiem ir izdevīgi, vai nav”.
Lai palielinātu kuģa stiprību, Liverpūlē ROTU apšuva ar cinka plāksnēm un tad varēja doties ceļā.
No Liverpūles uz Rosario Argentīnā ROTA izbrauc ar akmeņogļu kravu. Burinieka komandā bija 10 cilvēki:
Kapteinis – Pēteris Šnore
Stūrmanis – Andrejs Kalniņš
Matroži – Ādams Ozols un Miķelis Sakne
Jaunākie matroži – Andrejs Ādamsons, Miķels Puriņš, J. Lapsa un Kārlis Blaumanis
Pavārs – Ansis Ērmanis
Bocmanis – Fricis Zanfelds
Rotas brauciens uz Rosario bija ļoti veiksmīgs saimnieciskā ziņā. Tas pavēra ceļu daudzu latviešu burinieku braucieniem pāri Atlantijas okeānam. Latviešu jūrniecības darbinieks Ansis Bandrēvičs 1918. gadā par šo ROTAS braucienu rakstīja:
“1887. gadā uz Latplatas upi Amerikā noveda lādiņu Vidzemē 1886. gada būvēts 363 reģ. t kuģis ROTA, vadību no Ainažu jūrskolas audzētavas uztic kapteinim Pēterim Šnorem. Šis kuģis Amerikas braucienos pelnīja apbrīnojami daudz, kas arī darīja jo lielu naudas iespaidu, un drošību doties ceļā ar saviem labākajiem kuģiem uz Ameriku un Vakarindiju. Tātad var sacīt, ka ar 1887. gadu iesākās jūrmalnieku kuģu braucieni pāri Atlantijas lieljūru. 1895. gadā pār Atlantiju brauca 48 kuģi; 1896. kuģniecības gadā to darījuši 60 kuģi…”
Ainažu jūrskolas muzejs, atzīmējot 110 gadadienu, kopš Ūķos būvētā ROTA pirmo reizi sasniedz Dienvidamerikas krastus, 1998. gada 12. jūnijā Liepupes jūrmalā pie kāpas atklāja piemiņas akmeni ar ”Burukuģu būvvieta. 19.gs. “
Piemiņas akmeni atklāj tēlnieks Vilnis Titāns, Pētera Šnores mazmeita Ieva Cimermane un Ainažu jūrskolas muzeja vadītāja Iveta Erdmane.
