Apbalvojumi
Ainažu jūrskolas absolventi un pasniedzēji aiznesa Latvijas vārdu tālu pasaulē – gan ar saviem pārdrošajiem reisiem, gan ekspedīcijām un varonīgajiem glābšanas darbiem uz jūras.
Viņi bija vīri no ”stiprās cilts” un godaprāts bija viņu dzīves virzītājs. Tādēļ viņu darbi tika cienīti un atzīti pie visām varām – gan Krievijas impērijas, gan Latvijas brīvvalsts.
To arī apliecina ordeņi un medaļas, kas tika piešķirtas Ainažu jūrskolas absolventiem un pasniedzējiem.
Ieskatam daži no apbalvotajiem Ainažu jūrskolas pasniedzējiem un absolventiem.
Jūlijs Erhards (1855 – 1944) dzimis Valmieras apriņķa Blomu pagasta ”Sudmalās”, rentnieka dēls. Pirmo izglītību ieguva mājās, vēlāk mācījies Cēsu apriņķa skolā un pēc beigšanas iestājies Ainažu jūrskolā. Pēc jūrskolas absolvēšanas vairākus gadus pavadījis darbā uz jūras kā tālbraucējs kapteinis. 1880. gadā pieaicināts kā štata skolotājs Ainažu jūrskolā, kur strādājis līdz 1915. gadam, kad skolu evakuēja uz Krieviju. 1918. gadā nodibinoties Latvijas valstij, darbojies pie Ainažu jūrskolas atjaunošanas, bijis skolas priekšnieks. No 1920. – 1927. gadam bijis Ainažu ostas priekšnieks. 1927. gadā aizgāja pensijā un pārcēlās dzīvot uz Kandavu.
Par nopelniem darbā Jūlijs Erhards paaugstināts par Valsts padomnieku un apbalvots ar Sv.Staņislava* un Sv. Annas* ordeņiem un šķēpu.
*Sv.Staņislava ordenis (Sv.So) – dibinājis Polijas karalis Staņislavs Augusts Poņatovskis 1765. gadā. Kopš 1831. gada viens no Krievijas impērijas apbalvojumiem. Jaunākais un pēc ranga zemākais ordenis Krievijā (nākošais aiz Sv.Annas ordeņa) paredzēts jebkura pilsoņa apbalvošanai par nopelniem sabiedrības labā.
* Sv.Annas ordenis – Holšteinas Gotorpas Hercoga Karla Fridriha mirušās sievas Annas (Krievijas imperatora Pētera I meitas) piemiņai. Ordenis dibināts 1735. gadā. Kopš 1797. gada 5.04. Krievijas impērijas apbalvojums, ko piešķīra par nopelniem valsts labā – militārajā vai civilajā dienestā.
Andrejs Čakste ( 1866 – 1954) no Liepupes pagasta ”Laveriem”. Tālbraucējs kapteinis, Ainažu jūrskolu beidzis 1890. gadā. Burinieka ”Magdalēna” (1890), ”Noah” (1892 – 1894), ”Katarina” (1896 – 1898), ”Amalie” (1906), ”Alma” (1907 – 1910) un LR tirdzniecības flotes tvaikoņu ”Kaija” (1923 – 1928), ”Kokness” (1929 – 1931), ”Kuhrs” (1933 – 1934), ”Ilga”'(1935), ”Aija” (1937 – 1940) kapteinis.
Par ilggadēju darbu uz jūras A.Čakste apbalvots ar Atzinības krustu* 1933. gadā.
*Atzinības krusts ir ( franču: Croix de la reconnaissance) Latvijas Republikas apbalvojums. To piešķir ”par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā”. Tas tika dibināts 1938. gada 12. augustā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistei.
Atzinības krusta devīze ir ”Godaprāta ļaudīm” (Pour les honnetes gens).
Juris Rērihs (1881 – 1970) dzimis Dundagas pagastā. Tālbraucējs kapteinis. Mācījies Ainažu jūrskolā, beidzis Ventspils jūrskolu 1903. gadā. Jūrnieka gaitas uzsācis 18 gadu vecumā. Pēc jūrskolas beigšanas braucis uz buriniekiem. 1908. gadā pārgājis kuģniecības sabiedrības ”Brāļi Zēbergi” dienestā. 1911. gadā norīkots par tvaikoņa ”General Dragomirow” pirmo stūrmani, vēlāk par kapteini.
Atzinības krusts – piešķirts J.Rēriham 1939. gadā.
Jēkabs Pētersons ( 1866 – ?) no Salacas pagasta Vecsalacas. Ainažu jūrskolu beidzis 1901. gadā. Tālbraucējs kapteiņa diplomu ieguvis 1911. gadā. Tvaikoņa ”Vidzeme” (1931) stūrmanis, burinieku ”Mary” (1933) un ”Elza” (1934) kapteinis, tvaikoņa ”Vienība” (1936 – 1937) stūrmanis.
J.Pētersons apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa trešās pakāpes bronzas goda zīmi. Apbalvojums piešķirts par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā 1937. gada 24. jūlijā,
Kristians Dāls (1839 – 1904) dzimis Rēvelē (Tallinā). Visu savu mūžu veltījis igauņu un latviešu jūrnieku izglītošanai. No 1864 – 1893 gadam skolotājs Ainažu jūrskolā. Latviešu valodu apguva dažu mēnešu laikā un pirmos gadus strādāja bez atlīdzības. 1865. un 1866. gada vasarās veica mācību braucienus ar buru kuģi ”Katarina” uz Rietumeiropu. Plašu atbalsu Krievijā un Rietumeiropā guva K.Dāla un N.Raudsepa 1876./1877. g. vadītās Obas upes grīvas ekspedīcijas, kurās Ainažu jūrskolnieki kopā ar krievu jūrniekiem piedalījās Ziemeļu jūras ceļa apgūšanā.
K.Dāls strādāja pie latviešu – somu jūrnieku vārdnīcas, veica un apkopoja pētījumus par dziļjūras zveju, piedalījās mācību grāmatu sastādīšanā. 1893. gadā K.Dāls pārcēlās uz Liepāju un pārņēma Liepāja jūrskolas vadību.
Krievijas impērijas valdība K.Dālam piešķīra Sv.Annas III pakāpes, Sv.Staņislava II un III pakāpes ordeņus un Titulārā padomnieka rangu.
