Jūrnieku mājas IX

 

 

DZIRNAS jeb SAPAT

 

Kuģinieku un Ainažu jūrskolas absolventu  Miķelsonu dzimtas mājas.

 

 

Pēc ev. – lut. 1874.  – 1902. gada Salacas (Salis) baznīcas grāmatu Dievgaldnieku reģistriem mītne Muuhle jeb Sappat pirmo reizi minēta 1876. gadā.

Valmieras apriņķa Salacas draudzes Ainažu privātmuižas 1811.  – 1857. gada dvēseļu revīziju materiālos mītne Sappat minēta jau 1811. gadā. Saimniecībā uzskaitītie vīrieši – Andreas (miris 1806. gadā)  un Matsch (Mačs) (24 gadi).

1816. gada revīzijā, kad tiek uzskaitītas arī sievietes, uzzinām, ka Mača sieva bijusi Ilse (25 gadi)  un meita Anne  ( 1 gads).

Pašam Mačam tolaik bijuši 29 gadi, dēls Krists (3 gadi), dēls Jurre (10 gadi).

1826. gada revīzijās jau ir uzvārdi. Sappatu saimniecībā dzīvo Lielmesch (Lielmežs) Matsch (Mačs) (39 gadi) ar sievu Ilsi (33 gadi) un bērniem – dēliem: Krist (13 gadi), Gustu (8 gadi), Jacob (6 gadi) un meitām: Annu (11 gadi), Dorothe (4 gadi), Trine (1,5 gadi).

Pēc 1826. gada revīzijas Sappatos vēl dzīvo Kalning (Kalniņš) Krist (miris pirms revīzijas), sieva Dartha (65 gadi). Kā arī Puring (Puriņš) Peter (miris pirms revīzijas) un Laipar Krisch (Kriš) (miris pirms revīzijas).

1834. gada revīzijā Sappatu Mača (47 gadi) ģimene pieaugusi  par 4 meitām.

1839. gadā  Ainažos no Rīgas ienākuši Martin Mikkelson (Miķelsons) (30) gadi ar sievu Anni un bērniem: Jahn, Mikkel, Marinka un Anne.

1850. gada dvēseļu revīzijās redzam, ka Sappatos turpina dzīvot  Mačs Lielmežs (63 gadi) ar sievu Ilsi (59 gadi), meitu Ewi (17,5 gadi) un dēliem Krist (miris) un Gust (32 gadi).

Šajā gadā Sappatos vēl minēti Adam Mauring (miris pirms šīs revīzijas), Jacob Lielmežs( miris pirms revīzijas), Martin Mikkelson (miris pirms revīzijas) un viņa dēli Jahn (26 gadi), Mikkel (24 gadi) un meitas : Grieta (22 gadi), Marinka (20 ), Anne (17,5 gadi), Trina(14 gadi), Jule (9 gadi), Natalie (5 gadi).

 

1897. gadā pēc Vidzemes Landrātu kolēģijas lēmuma zemes gabals Ainažu pagastā ar Nr.  285 tiek sadalīts uz četriem zemes gabaliem, ar nosaukumiem – ‘’Pelma’’, Miller’’, ‘’Pitani’’ un ‘’Dzirnas’’.

Zemes gabals ‘’Dzirnas’’ (zemesgrāmatas Nr.  2010) uz 1908. gada 12. 02. sastāvēja no 290,82 desetīnām muižas zemes, no kurām 265,60 desetīnas bija lauksaimniecībā izmantojamā zeme un kvotu zeme 5,20 desetīnas.

‘’Dzirnas’’ atrodas Ainažu pagasta Valmieras apriņķa Vidzemes guberņā.

 

 

Jāņa Miķelsona burinieki –

Būvēti Ainažos:

‘’Anna Katarina’’                trīsmastu gafelšoneris             1876. g.

‘’Dunahaf’’                           divmastu gafelšoneris             1881. g.

‘’Elisabeth’’                          divmastu gafelšoneris              1882. g.

‘’Fuchs’’                                 divmastu gafelšoneris              1886.g.

‘’John Anna’’                         divmastu gafelšoneris              1874. g.

‘’Katarina’’                             divmastu gafelšoneris              1864. g.

‘’Katarina’’                             divmastu barkentīna                 1868. g.

‘’Konkordina’’                       trīsmastu gafelšoneris               1871. g.

‘’Michael’’                             divmastu gafelšoneris                1877. g.

 

Mājas ‘’Dzirnas’’ ir mūžībā aizgājušā Jāņa Miķelsona īpašums, kurš iegūts uz līguma pamata 1868. gada 29. martā, noslēgts ar grāfu Augustu Mellinu, apstiprināts zemesgrāmatā ar Nr. 52 no 14. 07. 1897. gada –  zemesgrāmatā reģistrēts ar Nr.  285.

Uz kopīpašumu tika nostiprinātas tiesības –

Miķelim Jāņa d. Miķelsonam,

Džonim Jāņa d. Miķelsonam,

Katerinai Jāņa m. Veidei (dz. Miķelsone),

Natālijai Jāņa m. Veidei (dz. Miķelsone),

Alvīnei Jāņa m. Pelēkzirnis (dz. Miķelsone),

Paulīnei Jāņa m.Miķelsonei,

Dagmārai Jāņa m. Veidei (dz. Miķelsone),

Pirmīpašnieka Jāņa Miķelsona atraitnei (dz.Šnore)

Visiem vienādās daļās. Apstiprināts ar Ainažu pagasta tiesas lēmumu no 1896. gada 27. 08.

Dabā robežās nospraudis un uzmērījis zvērināts mērnieks B.Bahs, 1905./ 1906.gadā.

Zemes plānā esošo saimniecību nosaukumi:

‘’Dzirnas’’,

‘’Kuģubūvmeisters’’,

‘’Olke’’,

‘’Ceple’’ vai ‘’Pera’’,

‘’Jaunpuriņi’’,

‘’Upmale’’,

‘’Metsots’’,

‘’Mežsargi’’ 1

‘’Mežsargi’’ 2,

‘’Ramani’’,

‘’Balodis’’,

‘’Jaunvelniņi’’,

‘’Jaunbalodis’’,

‘’Eglītes’’,

‘’Inde’’.

1912. gadā 18. 07.  J.Reinfelds kā Miķeļa Miķelsons, Džona Miķelsona, un Dagmāras Veides (dz.Miķelsones) pilnvarotais lūdz Rīgas – Valmieras zemesgrāmatu nodaļai atdalīt no zemesgabala ‘’Dzirnav’’ sekojošus zemes gabalus:

‘’Jaundzirnas’’ (Indolan) – 155,69 deset., vērtība 10 tāleri 43 62/112 graši.

‘’Olkis’’ Nr. 3 – 17,5 deset., vērtība 9 tāleri 12 54/112 graši.

Zemesgabals ‘’Jaundzirnas’’ pāriet Džona Miķelsona īpašumā, bet zemesgabals ‘’Olkis’’ Nr. 3 Dagmāras Veides īpašumā.

Pārējā ‘’Dzirnav’’ zeme paliek Miķeļa Miķelsona īpašumā.

Uz 1935. gadu, pēc Latvijas Valsts statistiskās pārvaldes tautas skaitīšanas datiem, īpašumā ‘’Dzirnas’’ dzīvo:

Jānis Miķelsons (dz. 1906. g.),

Nelda Miķelsons (dz.  1904. g.),

Jūlija Miķelsons (dz. 1879. g.),

Lilita Miķelsons (dz. 1932. g.),

Vija Miķelsons (dz. 1935. g.),

Osvalds Miķelsons (dz.  1915. g.),

Jūlija Ratnieks (dz.  1867. g.),

Marta Meiers (dz. 1905. g.),

Tekla Daukste (dz. 1911. g.) kalpone

Miķelsoni apdzīvo mājas 1 stāvu, kur atrodas 1 virtuve, 7 istabas un kalpones istaba. Mājai ir krāsns apkure, petrolejas apgaismošana, sētā aka, vannas istabas nav, tualete dzīvoklī.

Uz 1937. gadu, pēc Ainažu pilsētas nekustāmā īpašuma saraksta, redzams, ka īpašuma ‘’Dzirnas’’ vērtība ir Ls 9800.

Uz 1935. gadu uz šo zemesgabalu īpašnieki ir  Jūle Miķelsone (dz.Asars), Osvalds Benjamiņš Miķelsons, Dāvids Otto Miķelsons un Jānis Ludvigs Miķelsons(dz. 1906. g.).  Miķelsons. Miķelis Jāņa d.Miķelsons miris 1929. gada 17. 08.

Pēc 1990. gada  uz īpašumiem piesakās Miķelsonu radinieki.

Īpašums atgūstas no garo okupācijas gadu laikiem, kad tas bija sadalīts daudzos , mazos dzīvoklīšos.