Jūrnieku lādes.

Jūrnieka lāde 19. gadsimta beigās aizstāja čemodānu. Tur salika veļu, apģērbu un citas uz jūras vajadzīgas lietas. Jūrnieka lādi – no sevišķi stipra priežu kokmateriāla – parasti katrs jūrnieks sev gatavoja pats. Tās apakša bija platāka, stūrus savienoja ar īpašām tapām. Dibenu un vāku gatavoja no smagāka kokmateriāla. Lādes galos piestiprināja vītas auklas, lai divi vīri varētu to uznest uz kuģa. Malas parasti nokrāsoja ar zaļu, bet vāku – ar melnu krāsu. Pašas lādes svars vienmēr bija lielāks nekā tās saturs.

Jūrnieka lādei bija vēl otrs praktisks uzdevums – atvietot sēžamo šaurajā rufē (komandas dzīvojamā telpa), kur, izņemot pavardu un ēdamgaldu, citu mēbeļu nebija. Pēc maltītes tās pagrūda zem kojām (jūrnieku guļvieta). Jūrnieka lādes iekšpusi greznoja bruņurupuča kaula vai gliemežvāka rāmī ievietots mīļās meitenes, sievas vai bērnu ģīmetnes. Kam nebija, kas mājās gaida, tas uzzīmēja savu burukuģi vai uzlīmēja no ārzemju žurnāla izgrieztu kabarejas dāmas figūru. Lādei bija arī piestiprināta atslēga, bet to drīkstēja noslēgt tikai ostās, jūrā tai vajadzēja būt vaļā. Rufes vecākais to īpaši pārbaudīja, un slikti klājās vīram, kura lādi atrada noslēgtu, – tā tika uzskatīta par īpašu neuzticēšanos pret biedriem. Šajā ziņā jūrnieku vidū pastāvēja godīguma princips augstākajā pakāpē, tāpēc pret zagļiem izgudrotā slēdzene nebija jūrnieku vidū nekādā godā. Vēlāk, kad rufēs sāka izbūvēt sēžamos beņķus un drēbju skapjus, lādes nomainīja no burauduma šūts apaļdibenīgs jūrnieku maiss.

Ainažu jūrskolas muzeja krājums glabā vairākas jūrnieku lādes. Viena no tām (piederējusi Ainažu jūrskolas absolventam, tālbraucējam kapteinim Augustam Kozenkrāniusam (1879 – 1915)) nesen tika restaurēta Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Pie lādes restaurācijas strādāja seši restauratori – lādei protezēts grīdas bojājums, skrūvju vietās ielīmētas koka tapas, veikta korozijas produktu noņemšana, lādes vāka audekla plīsumi un zudumi aizpildīti ar malu savienošanas metodi, zudušo lādes pārsega pinuma daļas aizstāšanai izgatavots atbilstošs lina mežģīņu mezglojums, gar vāka iekšpuses gleznojuma augšmalu veikta krāsas traipu noņemšana u.c. Lādes vāka iekšpusē ir gleznojums, kurā attēlota trīsmastu barka Mathilde Henning, 19. gadsimta 2. puse.

Lādes kopskats pirms un pēc restaurācijas.

Gleznojums lādes vāka iekšpusē pirms un pēc restaurācijas.

Foto – Mārtiņš Lablaiks