Kr. Valdemāram 195!

Viņš bija cilvēks bez uzpūtības, lielības un iedomības, ļoti pieklājīgs, rāms, kurš valdzināja ar savu pieticīgo vienkāršību un saistīja un pārsteidza ar savām vispusīgajām zināšanām un visaptverošo garu, saprātu un izpratni.

Augusts Zandbergs

 

 

Jūrskolas latviešiem? Šo lielo, tolaik tik grūti realizējamo ideju bija izauklējis Krišjānis Valdemārs. Jūras plašums un varenība latvju censonī, kas pats nācis no pazemīgās vienkāršības, jau bērnībā atstāja neizdzēšamu iespaidu. Jūru pirmo reizi viņš ieraudzīja, vēl būdams Lubezeres skolnieks Rojas ciemā. Tā zēnu saviļņojusi tik ļoti, ka viņš jau sācis kalt dažādus plānus par jūras bagātību izmantošanu, ostu ierīkošanu u.c. Domas par jūrniecību nedeva mieru arī, studējot Tērbatā. Šeit 1857. gadā tapa Valdemāra pirmais raksts par jūrniecību “Par latviešu un igauņu iesaistīšanu jūrniecībā.” Šai sakarā viņš rakstījis:

Es pazinu toreizējās jūrskolas Liepājā un Rīgā, un šajā grāmatiņā izsacīju domas, ka vajadzētu visā Baltijas jūrmalā dibināt 10 vai 20 jjūrskolas latviešu un igauņu zemniekiem un kabotāžniekiem. Man likās, ka priekš tam vajadzēs nedaudz kroņa naudas līdzekļu un ka labums no tādām jūrskolām Krievijas tautsaimniecības ziņā būs īsti liels.

 

Krišjānim Valdemāram bija jārīkojas pašam – enerģiski un gudri. 1861. gadā viņš, valdības uzdevumā apceļodams Baltijas jūras piekrasti, ilgāk pakavējās Ainažos. Valdemārs ievēroja, ka šī miesta iedzīvotāji ar jūrābraukšanu bija jau tālu tikuši.

Krišjāņa Valdemāra iedrošināti, 1864. gadā daži Ainažu kabotāžnieki devās uz Pēterpili, kur paša Valdemāra dzīvoklī notika neliela naudas ziedošana jaundibināmajai jūrskolai Ainažos.

Vēlāk Krišjānis Valdemārs rakstīja:

Bez manis nevienam citam nevajadzēja tik ”pārlieku savāda izmēģinājuma” Ainažos, man kabatā kā nabaga latvietim, kas tikko nobeidzis mācību kursu universitātē, patiesi nebija naudas priekš izmēģinājuma. Dzīvodams bagātajā Pēterburgā, es pazinu daudz turīgu cilvēku, kas skaņi atsaucās uz savu patriotismu, bet neprasiet no tiem kādus personīgus upurus priekš tāda ”savāda izmēģinājuma”, kuru vēl nav atzinuši par derīgu nedz krievi, nedz vācieši, nedz pat latvieši un igauņi. Beidzot pēc četru gadu ilgas pārrunas, 1864. gadā, notika maza naudas sazīmēšana manā dzīvoklī, uz Vasilija Ostrovas, no Ainažiem un citiem Vidzemes kabotāžniekiem. Šie kabotāžnieki glāba jau gandrīz bojā ejošo lietu, kura 1861. un 1862. gadā man neizdevās Slokā, Rīgas tuvumā. Protams, naudas sazīmētāji – zemnieki – paši maz vai nemaz neticēja uz jūrskolas veiksmēm, tie darīja to tikai man par patikšanu. Ar tā sazīmētiem 500 rubļiem Ainažu jūrskola iztika trīs gadus. Gubernatori Lizanders un Etingens tikai tādēļ neaizliedz mācīt šajā skolā, ka es biju tuvi pazīstams Ainažu un Salacas īpašniekiem un vispār ka tie nedabūja zināt, uz kā vēlēšanos un gribas šī skola īsti pastāv.

 

Latviešiem vajag trīs lietas, pirmkārt skolas, otrkārt skolas un treškārt skolas.

Kr. Valdemārs

 

Kr. Valdemāra Ainažu pamatskola ik gadus 2. decembrī, Kr. Valdemāra dzimšanas dienā, pie pieminekļa Ainažu jūrskolas muzejā , veido sveču burinieku. Šogad sakarā ar COVID-19 ierobežojumiem pasākums izpaliek. Iedegsim savās sirdīs liesmiņu Latvijas dižgara piemiņai!