Jūrnieku mājas.

Jo vairāk gudru vīru kopā, jo vairāk var ko izdomāt un labāk izdarīt.

Kr. Valdemārs

1870. gadā celtā Ūķu dzīvojamā māja 20. gadsimta 60. gados,

I. Cimermanes privātais arhīvs.

Ūķi – Šnoru dzimtas mājas.

Foto – FAMp 5046

Liepupes Šnoru dzimtas sākumi meklējami Liepupes mācītājmuižas (Pernigeles pastorāta) Ūķu mājās.

Ūķi atrodas netālu no Liepupes ietekas jūrā, pie mazās Ūķurgas, jūras krastā. Māju iedzīvotāji vairāku gadsimtu plūdumā bija saistīti ar darbu jūrā. Daudzu paaudžu vīrieši strādāja par zvejniekiem, laiviniekiem, kuģiniekiem, jūrniekiem, arī amatniekiem – burukuģu būvētājiem.

Pirmās pagaidām drošās ziņas par Ūķiem saglabājušās kopš 1759. gada arklu revīzijas.

19. gadsimta 20.gados Vidzemes zemniekiem deva uzvārdus. Tie izlasāmi 1826.gada dvēseļu revīziju sarakstos. Ūķu saimnieka ģimene saņem uzvārdu Schnorre, kas vēlāk izmainījās par Schnohre. Par Šnoru uzvārda rašanos ir nostāts. Kāds no senčiem esot bijis namdaris. Ceļot ēkas guļbūves tehnikā, svarīgs darbarīks bija ar ogli nosmērēta aukla (šnore), ar kuru baļķiem iezīmēja taisnās tēšanas vai zāģēšanas līnijas. No tā arī esot cēlies šis uzvārds.

Šnores – kuģīpašnieku, tālbraucēju kapteiņu dzimta. Vecākais kuģīpašnieks (lielās laivas īpašnieks, piekrastes kuģinieks) šajā dzimtā bija Miķelis Šnore (1826.12.VII-1867.19.VI) – Duntes Ūķu saimnieks. Tālbraucēji kapteiņi bija 3 viņa dēli Jānis, Miķelis, Pēteris un 5 mazdēli – Jānis Eduards, Pēteris Bernhards un Reinis Aleksandrs Šnores, kā arī Bernhards un Jānis Andersoni.

 

 

 

Jānis Šnore (1850.10. XI Duntes Ūķos – 1920.8.V Duntes Ūķos) – tālbraucējs kapteinis, kuģīpašnieks. Beidzis Ainažu jūrskolu 1869. gadā. Pie Ūķu mājām būvēti viņa burinieki Peter Paul (1873), Rota (1886), Austrums (1895). Bijis burukuģu Olga Maria (1869-1871) un Peter Paul (1873-1881) kapteinis.

Foto – 1895.gads, Pēteris Šnore un dzīvesbiedre, FAM-471

Pēteris Šnore (1860.29.IX Duntes Ūķos – 1928.25.XII Rīgā) – tālbraucējs kapteinis, kuģniecības darbinieks, astronoms. Ainažu jūrskolu beidzis 1881.gadā. Bijis burukuģu Peter Paul 91881-1885) un Rota (1886-1891) kapteinis. No 1891.gada bijis kuģniecības sabiedrības Austra valdes loceklis, 1894. gadā nodibinājis Rīgas Savstarpējās jūras apdrošināšanas biedrību Laima (tās direktors līdz 1914.gadam), bijis Francijas kuģu klasificēšanas biedrības Bureau Veritas esksperts. Strādājis par grāmatvedi Nikolajevskā pie Amūras (1914-1916). Klusajā okeānā par kapteini braucis līdz 1920. gadam. Dzīvodams Japānā, strādājis par namu pārvaldnieku Šanhajā (Ķīnā), kā arī nodarbojies ar matemātiku un astronomiju. Izgudrojis jūrniecības glābšanas ierīces. Sastādījis un izdevis šādus darbus: Telegrammu leksikons kuģiniekiem (1896; latviešu un angļu valodā), The Wonderful Mechanism of Universe (publicēts Šanhajā, 1923), Mūsu ortogrāfija (1903). Laikrakstos un Baltijas jūrnieku kalendārā publicējis rakstus par kuģniecību. Sacerējis dzejoļus. Bijis Francijas Astronomu biedrības biedrs.

1887.gada decembrī  trīsmastu gafelšoneris Rota Pētera Šnores vadībā aizkuģoja uz Rosario ostu Dienvidamerikā. Pēterim tai laikā bija 27 gadi un sešu gadu kapteiņa pieredze.

 

Miķelis Šnore (1863.8.VIII Duntes Ūķos – 1889.6 VII Narvas reidā) – tālbraucējs kapteinis. 1885. gadā beidzis Ainažu jūrskolu. Jūrā sācis iet 1881. gadā. Braucis par stūrmani uz burukuģa Peter Paul (1883-1884) un bijis burukuģa Bernhard (1885) un Peter Paul (1886-1889) kapteinis. Gājis bojā vētras laikā, kad burinieks Peter Paul norauts no enkura.

Jānis Eduards Šnore (1890.6.II Duntes Ūķos – 1941.) – tālbraucējs kapteinis, kuģīpašnieks. 1922. gadā beidzis Kr. Valdemāra jūrskolu, tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1930. gadā. Tvaikoņa Ausma I stūrmanis (1930-1936). Tvaikoņu Ausma, Gaida, Ilga, Naiga kapteinis. Tvaikoņu Arethusa, Astra, Ausma, Gaida, Ilga līdzīpašnieks.

Pēteris Bernhards Šnore (1892.13.VII Duntes Ūķos – 1968.15.II Upsalā, Zviedrijā) – tālbraucējs kapteinis, kuģīpašnieks. Beidzis Mangaļu jūrskolu (1916. gadā evakuācijā Rostovā pie Donas). Tālbraucēja kapteiņa diplomu saņēmis 1929. gadā. Jūrā sācis iet 1915. gadā. Tvaikoņu Ilga (1922-1923), Gaida (1923), Naiga (1923-1924), Ausma (1929-1929) I stūrmanis. Tvaikoņu Naiga (1924-1928), Astra 91929-1940) kapteinis. Tvaikoņu Arethusa, Astra, Ausma, Gaida, Ilga līdzīpašnieks. 1944. gadā bēgļu laivā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Zviedriju.