Izstādē “Transcendence” – Lindas Līvas Moras skulpturālā instalācija

Lindas Līvas Moras skulpturālās instalācijas izstāde “Transcendence” ir eksponēta Mencendorfa nama Mazajā izstāžu zālē no 19. septembra līdz 13. decembrim.

Lindas Līvas Moras instalācija “Transcendence” ir mākslinieces 2026. gada maģistra diplomdarbs Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas apakšnozarē. Maģistra darba vadītāja ir LMA docente, māksliniece Ilze Dūdiņa.

Skulpturālo instalāciju “Transcendence” veido trīs cilvēka torsi dažādās transformācijas stadijās, krāsaina stikla fragmenti un vairāk nekā 200 stikla darbi fotogrāfijas formātā.

Par instalāciju “Transcendence” stāsta mākslas darba autore Linda Līva Mora: “Darba pamatā ir interese par afektiem, tiem mazajiem impulsiem, signāliem un reakcijām, kas rodas vēl pirms mēs tos apzināmies un spējam verbalizēt. Ikdiena sastāv no daudziem maziem momentiem, kas ilgtermiņā veido mūsu emocionālo pieredzi, attiecības ar apkārtējo vidi un spēju sajust. Fotogrāfijas, gaismas krišana telpā, pieskārieni, dzīvnieku klātbūtne, pazīstamas vietas, cilvēki un atkārtotas ikdienas situācijas veido afektīvas asociācijas, kas bieži paliek nepamanītas tieši savas ikdienības dēļ.

Emocionālas atsvešinātības, sastinguma vai nejūtības periodos šie mazie momenti iegūst pastiprinātu nozīmi, jo aktivizē emocionālu reakciju un pakāpeniski atjauno jutību. Šī ideja darbā tiek materializēta telpiskā instalācijā, kurā apvienoti torsi un stikla darbi fotogrāfijas formātā.

Torss kā ķermeņa centrālā zona ir vieta, kur tiek piedzīvotas sajūtas, reakcijas un iekšēji stāvokļi. Torsu transformācija atklāj pakāpenisku pāreju no noslēgta un sastinguma stāvokļa uz atvērtāku un jutīgāku stāvokli.

Krāsainie stikla fragmenti torsu virsmās kļūst par vizuālām pazīmēm šīm pārmaiņām.

Stikla darbu pamatā ir mans personīgais fotogrāfiju arhīvs, kurā saglabājušies ikdienas fragmenti, spontāni momenti, cilvēki, dzīvnieki, vietas, objekti un dažādas sajūtu asociācijas. Darba veidošanas procesā sākotnējais fotogrāfiskais materiāls tiek fragmentēts, grafiski stilizēts un pārveidots, tādējādi veidojot subjektīvākus pieredzes fragmentus.

Šī darba tapšanas procesā izveidoju un attīstīju autortehniku, eksperimentējot ar materiāliem un dažādiem tehniskajiem risinājumiem, lai šos darbus realizētu stiklā.

Atmiņa darbā tiek uztverta kā fragmentāra un mainīga. Laika gaitā konkrētu notikumu detaļas var deformēties, kļūt neskaidras vai zaudēt sākotnējo formu, taču sajūta un emocionālais nospiedums saglabājas.

Tādēļ stikla darbi kļūst par ikdienas pieredzes fragmentiem, kas saistīti ar afektīviem impulsiem un to uzkrāšanos. Šie impulsi pakāpeniski ietekmē ķermenisko un emocionālo stāvokli, un šo procesu darbā atspoguļo torsu transformācija.

Savā praksē strādāju ar dažādiem materiāliem un formām, īpašu uzmanību pievēršot eksperimentam un tam, kā materiāls var kļūt par daļu no darba idejas un pieredzes.

Darbi manā praksē veidojas no pieredzes, sajūtām un konkrētā brīža klātbūtnes, kas manā domāšanā pārvēršas vizuālās un materiālās idejās. Es strādāju intuitīvi, bet darba tapšanas process paliek atvērts. Sākotnējā iecere procesā var mainīties, ja darba gaitā rodas cita nepieciešamība vai jaunas iespējas.”