Kārlis Brencēns. Fotogrāfiju un mākslu svinot.

Kārlis Brencēns (1879-1951) bija mākslinieks, akvarelists, vitrāžas žanra pamatlicējs, pētnieks un pedagogs. Viņš dzimis Madlienā, amatnieku ģimenē. Jau skolas laikā viņu ieinteresēja zīmēšana, arī ģimnāzijas laikā šī interese palika aktuāla. Likumsakarīgi no 1897. līdz 1903. gadam Brencēns dodas studēt mākslu Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Vēlāk zināšanas papildinājis Francijā, Fēliksa Godēna stikla glezniecības darbnīcā. Tur Brencēns izkopa vitrāžas mākslas prasmes. Apceļojis arī citas Eiropas valstis, 1920. gadā Brencēns atgriezās dzimtenē. No 1923. gada Brencēns kļūst par mākslas akadēmijas pedagogu – skolojis arī Kārli Lakši (1892–1949), mākslinieku un fotogrāfu.

Noprotams, ka viena no Brencēna radošajām interesēm bija arī fotogrāfija –  par to liecina personīgais foto albums, kurš šobrīd vērtējams kā unikāls pētniecības avots. Ierasto lineāro laika līniju ar salona portretiem un galveno dzīves notikumu svinīgajām fotogrāfijām, kā tas ierasts šī laika ģimenes albumos, šeit nomaina bagātīgi dokumentēts mākslinieciskās jaunrades process. Tvertas gan ieceres topošajiem mākslas darbiem, gan fiksēts process no malas. Fotogrāfijās parādās dažādi mākslas darbu modeļi, bohēmiskas ainas, Parīzē pavadītais laiks no 1904. līdz 1907. gadam. Bieži fotografējies arī pats Brencēns. Diemžēl autorība nevienai no fotogrāfijām nav zināma.  Nepiespiestā gaisotnē tvertie mirkļi sniedz retu iespēju ieskatīties latviešu mākslinieku ikdienā 20. gadsimta pašā sākumā.

Fotogrāfijās redzami Brencēna laikabiedri  – tādas ievērojamas personības kā rakstnieki Andrievs Niedra un Rūdolfs Blaumanis, gleznotāji Rūdolfs Pērle, Jāzeps Grosvalds, Jānis Roberts Tillbergs u.c. Brencēnam bija aktīva sabiedriskā dzīve, iesaistoties arī divās mākslinieku biedrībās – “Rūķis” (latviešu mākslu studenti Pēterburgā) un “Sadarbs” (viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām).

Informāciju sagatavoja LFM vēsturniece Džūlija Rodenkirhena