Fotogrāfu balss muzejā: Astrīda Meirāne
Ar dziļu izjūtu apveltīta portretiste un kluso dabu meistare Astrīda Meirāne ikdienā strādā par fotogrāfi Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Ar Astrīdu Meirāni sarunājās Baiba Tetere.
Raidierakstu sērijas Fotogrāfu balss muzejā astoto un 2021.gada noslēdzošo sarunu ar fotogrāfi Astrīdu Meirāni klausies te:
Astrīdas Meirānes portreti ir savdabīgs kopdarbs starp fotogrāfi un modeli. Savstarpējas izpratnes veidošana un radošās mijiedarbības process ir klātesošs foto attēlos. Fotografējusi portretus jau pusgadsimtu ilgā periodā, Meirāne raidierakstā atklāj sava radošā rokraksta izveides priekšnosacījumus. Kopš 1971. gada ilgus gadus Astrīda Meirāne fotografējusi portretu pasūtījumus ierindas padomju fotodarbnīcās Rīgā. Portretu fotogrāfijā lielisku iedvesmu un zināšanas guvusi no savām kolēģēm – Rīgas fotodarbnīcu fotogrāfēm – Ilgas Straumes, Liesmas Paukšēnas un Ainas Stimbānes. Neskatoties uz padomju laiku foto portretu veidošanas lielo pieprasījumu un milzīgo darba apjomu, Meirānes tālākajā radošajā darbībā portreti joprojām bija intereses objekts un šo žanru viņa attīstīja jaunā kvalitātē, kad 1993.gadā sāka strādāt par fotogrāfi Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Ar savu entuziasmu un radošo redzējumu Astrīda novērtēja Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma autentiskos 20.gs. sākuma fotosalona fonus un tos atdzīvināja, veidojot jau 21.gs. sabiedrības portretus gan privātiem albūmiem, gan izstāžu sērijām. Tagad jau kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotogrāfe, iedvesmu gūst gan no muzeja krājuma, gan muzeja kolēģiem, kā rezultātā ir tapušas vairākas fotogrāfiju sērijas, piemēram, “Savā ādā” (sadarbībā ar RVKM krājuma glabātāju Laumu Lancenieci), “Variācijas” (iedvesma no Augusta Folca 19.gs. zīmējuma) u.c. Klusā daba ir klātesoša Meirānes ikdienas darbā muzejā, bet arī lietu pasaule un dabiskā gaisma iedvesmo, lai veidotu fotogrāfiju sēriju “Klusā daba dabā”.
Astrīda Meirāne (1952) fotogrāfijas zināšanas un prasmes apguva Rīgas fotodarbnīcā Nr. 17, kad 1971. gadā pēc vidusskolas tur iestājās par mācekli. Vēlāk seko fotogrāfes darbs citās Rīgas fotodarbnīcās. 1980.gados Astrīda ir guvusi pieredzi darbā VEF (Valsts elektrotehniskās fabrikas) fotolaboratorijā, kad arī iestājās VEF foto klubā, kuru tobrīd vadīja fotogrāfs Raimonds Rencis. Kā Latvijas Fotogrāfijas muzeja fotogrāfe uzsāka darbu 1993.gadā. Viņa ir dokumentējusi muzeja notikumus – izstāžu atklāšanas, krājuma priekšmetus utt., kā arī atdzīvinājusi muzeja ekspozīcijā esošos autentiskos 20.gs. sākuma fotosalona fonus. Kopš 1999.gada Astrīda Meirāne pievienojās Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Kopš 1988.gada piedalījusies vairākās grupu un personālizstādēs.
Par raidierakstu ciklu “Fotogrāfu balss muzejā”
Latvijas Fotogrāfijas muzejs 2021. gada sezonā organizē izglītojošu programmu plašai auditorijai. Programmas mērķi ir veicināt aktīvu sadarbību starp muzeju, fotogrāfiem un sabiedrību, kā arī raisīt diskusiju par fotogrāfa darbu, tā specifiku un apspriest nozarei aktuālus tematus. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Kopumā ir tapušas astoņas sarunas – https://www.rigamuz.lv/lfm/resursi/raidieraksti/
