1991. gada barikādēm – 30!
2021. gada janvārī aprit 30 gadi kopš barikāžu laika – nevardarbīgās pretošanās akcijas, kura notika Rīgā un citās pilsētās. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šīs akcijas bija viens no svarīgākajiem posmiem cīņā par neatkarības atjaunošanu pēc Padomju Savienības okupācijas Otrā pasaules kara laikā.
Pieminot barikāžu dalībniekus, upurus un, atsaucot atmiņā tautas saliedētību, Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā virtuālo izstādi ar fotogrāfijām, kuras glabājas muzeja krājumā.
Latvija PSRS okupācijā atradās gandrīz 50 gadus. Politiskās situācijas izmaiņas 1980. gadu beigās sniedza iespēju okupēto valstu iedzīvotājiem, to skaitā Latvijai, īstenot vairākas nevardarbīgas akcijas, kas nepārprotami ilustrēja cilvēku vēlmi pēc valsts neatkarības atjaunošanas. 1988. gadā izveidoja Latvijas Tautas fronti, kura jau 1990. gadā uzvarēja vietējās parlamenta vēlēšanās ar pārliecinošu balsu vairākumu.
Uzvara vēlēšanās ļāva ar vairāk kā divu trešdaļu deputātu atbalstu pieņemt 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju. Tam sekoja PSRS atbildes reakcija – 14. maijā tika izdots dekrēts par Baltijas valstu neatkarības nelikumību. Jaunā valdība sastapa pretošanos arī no vairākām Iekšlietu ministrijas struktūrām, Latvijā izvietotās PSRS armijas un citiem Latvijas neatkarības pretiniekiem. Ne visi vēlējās redzēt Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Barikādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās tika organizētas kā pretošanās kustība, iestājoties pret mēģinājumiem gāzt jauno Latvijas valdību 1991. gada janvārī. Ņemot vērā Lietuvas pieredzi (13. janvārī tika ieņemts Lietuvas parlaments, radio, televīzija un citi stratēģiski objekti), 13. janvāra naktī Dainis Īvāns un Romualds Ražuks aicināja tautu pulcēties un paust atbalstu lietuviešiem. Ap varas iestādēm un stratēģiski svarīgiem objektiem cilvēki sāka veidot barikādes.
Tās apsargāja neapbruņoti civiliedzīvotāji – brīvprātīgie, kuri pulcējās no visas Latvijas; lauku reģionu iedzīvotāji sabrauca ar smago lauksaimniecības tehniku. Cilvēki dežurēja maiņās, brīvprātīgie gādāja par pārtiku, mediķi dežurēja medicīniskās palīdzības sniegšanas punktos.
Vissaspīlētākā situācija bija no 13. līdz 20. janvārim, kad notika periodiski PSRS specvienību uzbrukumi varas iestādēm un stratēģiskajiem objektiem. Šajos uzbrukumos dzīvību zaudēja arī septiņi Latvijas civiliedzīvotāji un dienestu pildoši cilvēki, daudzi tika ievainoti. Barikādēs piedalījās ap 40 – 50 tūkstoši cilvēku, tautas manifestācijās, dažādos mītiņos – vairāki simti tūstoši.
Fotogrāfiju autori (kārtībā kādā redzami):
- Elmārs Rudzītis. Tautas manifestācija pie Daugavas. Barikādes, 1991. gada 13. janvāris.
- Elmārs Rudzītis. Barikādes, 1991. gada 18. janvāris.
- Elmārs Rudzītis. Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Vjačeslavs Ščerbiņins. Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Andris Eglītis. Doma laukums. Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Māra Brašmane. Brīvības piemineklis. Barikādes, 15.01.1991.
- Andris Eglītis. Dzirnavu iela pie Tālsatiksmes telefonu centrāles . Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Raitis Puriņš. Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Imants Puriņš. Zaķusala. Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Imants Puriņš. Brīvprātīgo sagatavota maltīte. Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Raitis Puriņš. Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Māra Brašmane. Dzirnavu iela pie Tālsatiksmes telefonu centrāles . Barikādes, 23.01.1991.
- Elmārs Rudzītis. Barikādes, 1991. gada 21. janvāris.
- Raimonds Rencis. Barikādes, 1991. gada janvāris.
- Vitauts Mihalovskis. Barikādes, 1991. gada janvāris.