Izstāde “Vācbaltiešu izceļošana – nejauši atrastas 1939. gada fotoliecības. Valda Gavara kolekcija”

Izstāde “Vācbaltiešu izceļošana – nejauši atrastas 1939. gada fotoliecības. Valda Gavara kolekcija” apskatāma Mencendorfa namā no 2026. gada 30. jūnija līdz 30. jūlijam. 

Vācijas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) 1939. gada 23. augustā noslēgtais Molotova–Ribentropa pakts radīja virkni traģisku pārmaiņu Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Viens no šādiem pavērsieniem bija vācbaltiešu izceļošana, kas notika no 1939. gada beigām līdz 1941. gada pavasarim. Gatavošanās izceļošanai sākās pēc Ādolfa Hitlera 1939. gada 6. oktobrī izteiktā aicinājuma “atgriezties reihā”. Latvija un Vācija 1939. gada 30. oktobrī parakstīja līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Šo notikumu rezultātā Latviju atstāja ap 50 000 vācbaltieši. Ar kuģiem no Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām vācbaltiešu ģimenes devās nezināmajā nākotnē, Latvijā atstājot paaudzēs lolotos īpašumus, radus, draugus un vārdos neizstāstāmas emocionālas vērtības.

Izstādē eksponētajās dokumentālajās fotogrāfijās fiksētie momenti ataino vācbaltiešu izceļošanu no Rīgas 1939. gada novembrī. Šo fotoliecību atrašana un nonākšana līdz izstādei, ir vēstures detektīva cienīgs sižets. Nejaušību virknes rezultātā, pirms vairāk nekā 80 gadiem tapušie foto negatīvi nonāca Valda Gavara redzeslokā. “2024. gadā pamanīju, ka internetā piedāvā vecas filmiņas. Tās nejauši bija saglabājušās Rīgā,  kādā Brīvības ielas dzīvoklī. Piezvanīju, sarunājām tikšanos. Saimnieks teica, ka jāatbrīvo dzīvoklis un tagad visu tirgo ārā. Apskatījos, man tās šķita interesantas, un es filmiņas iegādājos,” stāsta Valdis Gavars.

Pateicoties tam, ka fotonegatīvu jaunais īpašnieks saprata to vēsturisko nozīmību, kā arī piesaistot foto restauratoru Rihardu Puriņu, kas veica komplicētu fotofilmu restaurāciju, šodien ikvienam iespējams raudzīties ar kāda fotogrāfa kameru fiksētajos, emocionāli piesātinātajos 1939. gada dramatisko notikumu mirkļos.

Restaurators Rihards Puriņš uzskatot, ka fotogrāfijas ir augsta līmeņa, sācis to autora meklējumus. Ar Vācijas kolēģu palīdzību mēģinājis noskaidrot, kurš konkrēto notikumu ir fiksējis. Rezultātā secināts – ir pamatota versija, ka fotogrāfiju autors ir Vilhelms Holtfreters (Wilhelm Holtfreter), kura fotogrāfiju kolekcijas glabājas Bundesarhivā (Bundesarchiv). Šajā stāstā vēl daudz neatklātā un noslēpumainā.

Valda Gavara kolekcijā – atrastajās fotoliecībās – kopumā atspoguļotas trīs 1939. gada vēsturiskas reālijas – vācbaltiešu izceļošana, Spilves lidosta un  topošā Ķeguma hidroelektrostacija. Nejauši atrastā, profesionāli restaurētā un eksponēšanai sagatavotā kolekcija ir bijušā pierādījums, vēstures mozaīkas fragments, kas atklāj, ļauj uzzināt un emocionāli piedzīvot.