Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienā – ieskats grāmatā “Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammas. 1921.g. III sesija”

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētkos piedāvājam ieskatu Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuvēs glabātā izdevumā – “Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammas. 1921.g. III sesija”.

1920.gada 1.maijā Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi pēc vēlēšanām, kuras bija notikušas 17. un 18.aprīlī. Satversmes sapulce tika izveidota uz vēlēšanu pamata, ievēlot 150 deputātus. Par Satversmes sapulces priekšsēdētāju kļuva Jānis Čakste. Satversmes sapulce darbojās līdz 1922.gada 7.novembrim, kad likumdevēja funkcijas sāka 1.Saeima.

Savukārt, 1990. gada 4. maijā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā padome, paužot tautas gribu, 138 deputātiem balsojot „Par”, pieņēma Neatkarības deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kurā pasludināja 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā glabātā grāmata “Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammas. 1921.g. III sesija” ir iesieta cietos, tumši brūnos vākos, iespiesta gotiskā rakstā, 1292 lapaspuses bieza. Tā iespiesta J. Pētersona drukātavā, Rīgā, Suvorova ielā 20/22. Muzejs šo grāmatu iegādājās un uzņēma krājumā 1995. gadā 13.martā.

Grāmata “Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammas. 1921.g. III sesija”. Tā iesieta cietos, tumši brūnos vākos, iespiesta gotiskā rakstā, 1292 lapaspuses bieza.

Satversmes Sapulces izdevums, iespiests J. Pētersona drukātavā, Rīgā, Suvorova ielā 20/22. Muzejs šo grāmatu iegādājās un uzņēma krājumā 1995. gadā 13.martā.

Latvijas Republikas Satversmes sapulce notika 1920.gada 1.maijā, bijušajā Bruņniecības namā. Par Satversmes sapulces prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, kurš pildīja arī Valsts prezidenta funkciju.

Attēlā Latvijas Republikas Saeimas zīmoga nospiedums.

Jāņa Čakstes runa Satversmes sapulces svinīgajā sēdē 1921. gada 1. maijā. Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste: “Satversmes sapulci vēlēja bez ierobežojumiem, viņas pilnvaras aptver visu Latvijas valsts dzīvi, uz viņu gulstas pienākums iekārtot un nodibināt mūsu valsti uz laiku laikiem. Mēs nevaram sajaukt Satversmes sapulci ar parlamentu, kuram konstitūcijā noteiktas robežas. Satversmes sapulcei robežu nemaz nav. Viņa var veikt visus tos jautājumus, kurus viņa atrod valstī par vajadzīgiem un svarīgiem”.

1921.gada 4. maijā notika Latvijas Satversmes sapulces III. Sesijas 24.sēde, bet pēc 69 gadiem tika atjaunota Satversmes darbība ar 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.