Nejauši izglābtais stāsts

Aicinām uz Dr.art. Ilonas Auderes ZOOM lekciju 2021.gada 13. maijā plkst.11.00.

Pieteikties līdz 11.05.2021

ilona.audere@mencendorfanams.com

 

Rīgas Vācu teātra aktieris Aleksandrs Deibners un viņa dzimta

( Alexander Wilhelm Jacobus Deubner 13.05.1872 Rīga – pēc 1944. gada novembra nav ziņu)

Laikā starp Lieldienām un Vasarsvētkiem, kad vairāk tiek aktualizēts Kristus tēls dažādās mākslās, atceramies mūsu vietējo Kristus un daudzu citu visdažādāko lomu atveidotāju teātrī – spriežot pēc pieejamās informācijas, kādreiz slaveno plašajā pasaulē, bet nu pilnīgi aizmirsto Rīgas vācu aktieri Aleksandru Deibneru ( Deubner).

Rīgas Sv. Pētera baznīcas draudžu grāmatas ļauj izsekot aktiera Deibnera ciltskoka zaram, bet Skārņu ielas 6 restaurācijas laikā nejauši atrastais Deibneru dzimtas “arhīvs”, kā arī pieejamā informācija periodikā un muzeju krājumos, devuši iespēju nedaudz ieskicēt aktiera Aleksandra Deibnera atsevišķas radošā darba un dzīves līnijas, un ģimenes korespondence atklājusi interesantas detaļas no rīdzinieku un arī citu Eiropas pilsētnieku dzīves.

( Stāsta tapšanā svarīga nozīme un paldies: Pēterim Blūmam, kurš nodeva pētīšanai Skārņu ielas 6 stipri bojāto, tomēr izlasāmo atradumu; Manfredam fon Botiheram, kurš pētniecei iemācīja lasīt vācu gotu šriftu; portāliem: https://raduraksti.arhivi.lv un www.periodika.lv)

 

Aleksandrs Deibners Kristus lomā Grācā. 1902.
«Riga am Sonntag», 1929. g. 27.okt..

 

Rīga, Skārņu iela 6 – Deibneru māja

 

 

No 1980-to gadu atraduma ( veicot ēkas restaurāciju)
Skārņu ielā 6

 

A.Deibnera laikrakstam iedots foto: Vācu teātra degšana 1882. g. 27. jūnijā
Deutsche Zeitung in Ostland. 1942. g. 27. jūnijs

Štutgartes teātra degšana 1902.g. Pastkarte.

 

Rīgas Vācu teātris 20. gs. sākumā

 

Līneburgas un Elbingas teātri Deibnera laikā.
Pastkartes.

 

Aleksandra Deibnera teātri 19.gs. b. : Darmštatē

Pēterburgā

Brēmenē

 

Augsburgas teātris

Vecais teātris. Pastkarte. Nodega 1870-jos g.

 

Dons Alonso muzikālajā izrādē «Preciosa» 1897. g. Minsteres Jaunajā teātrī

Libreta autors Pius Aleksandrs Volfs (Wolfs, 1782 – 1828), komponists Karls Maria Frīdrihs Ernsts fon Vēbers ( Weber, 1786 – 1826), sacerēta 1820. gadā.

 

Grācas Pilsētas teātris Austrijā, celts 1899

 

Brno( Brünn) teātris un tur 1903. g. Augsburgas teātra
viesizrāde F.Grillparcera «Safo» – A.Deibners Faons

 

Aleksandra vēstule mātei no Berlīnes 1907. gads. Aleksandra adrese: Friedrichstrasse 218/III – sūtījis no Apollo teātra

 

Ieeja Apollo teātrī 1900. g.

1945. gadā sabombardēts, nav atjaunots.

 

Aleksandra dēla vēstule tēvam 1908. g.
Skārņu ielas 6 «arhīvs»

 

Rīgas Vācu teātris pēc atjaunošanas. Pastkarte.

 

A.Deibners Vācu teātra jaunatklāšanā 1917. gada 29. septembrī.

 

Flavius Paula Heizes ( Heyse) drāmā “Marija fon Magdala”

 

Skārņu ielas 6 atradums

 

A.Deibners – Mortimers F.Šillera «Marija Stjuarte»
Rigasche Rundschau. 1929. g. 22. okt.

 

1918. g. Rīgas Vācu teātra turnejas afišas RVKM krājumā.

 

Makss Šolcs (Max Scholz)

 

A.Deibners 1942.gadā, «Tēvija». 1942. g. 15. maijs.

 

Dzimtas stāsti – Skāņu ielas 6 «pērles»

Aktiera tēvamāsas – Dorotejas Augustes, guvernantes Petrogradā, aizņēmuma apliecinājums – no brāļa litogrāfa Andreasa Gotharda Dreibnera –  91sudraba rublis. 1850. gadā

 

Aktiera brāļu firmu veidlapas, vēstules.

 

Stāsts par Aleksandru Deibneru un viņa ģimeni, šeit

Lekcijas prezentācija, šeit