Kristianam Dāvidam Lencam – 300

2020. gada decembrī aprit 300 gadi kopš dzimis Kristians Dāvids Lencs (Christian David Lenz), 18. gadsimta literāts – Vidzemes mācītājs un superintendents, piētisma atbalstītājs. Lencs ir dzimis Košalinā (Pomerānijā, tagad Polija) 1720. gada 26. decembrī, varkaļu ģimenē. Mācījies vietējā Košalinas skolā, teoloģiju studējis Halles Universitātē Vācijā. Pēc studijām, 1740. gadā, ieradies tagadējās Latvijas teritorijā, kur Upesmuižā strādājis par mājskolotāju Beates Helēnas fon Etingenes (Öttingen) ģimenē. 1742. gadā ordinēts un ievests amatā Rīgā, kļuvis par Dzērbenes draudzes mācītāju, bet no 1749. līdz 1758. gadam strādājis par mācītāju Cesvaines draudzē. 1759. gadā darbu turpinājis Tartu Sv. Jāņa draudzē, kur kā virsmācītājs strādājis 20 gadus. Kopš 1779. gada līdz pat aiziešanai mūžībā 1798. gadā, pildījis Vidzemes ģenerālsuperintendenta un virskonsistorijas priekšsēdētāja amata pienākumus. Dzīves laikā K. D. Lencs bija pievērsies reliģiska satura darbu rakstīšanai un publicēšanai gan vācu, gan latviešu valodā. Īpaši izceļama ir viņa darbība kā literātam, publicējot reliģiskos tekstus latviešu valodā, piemēram, “Sprediķu grāmata pār tiem svētdienu un svētku evaņģeliumiem tām latviešu kristītām draudzībām par labu iztaisīta”.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā ir priekšmetu grupa, kas veltīta Kristiāna Dāvida Lenca 50 gadu darbības teoloģijā jubilejai. Tās ir divas medaļas – sudraba un bronzas, kā arī unikāli pasūtīto medaļu spiedņi, kas darināti 1792. gadā. Medaļas spiedni griezis Drēzdenes medaļu meistars Kristians Jozefs Krīgers (Christian Joseph Krüger) (1759-1814). K. J. Krīgers ir zināms kā viens no izcilākajiem sava laika medaļu meistariem Eiropā. Medaļu aversā attēlots Kristiana Dāvida Lenca krūšutēls profilā pa kreisi. K. D. Lencs attēlots apmetnī, ar brīviem, uz pleciem krītošiem matiem. Attēlam raksturīga portretiska līdzība, tas nav idealizēts. Apkārt leģenda: C.D.LENZ. ECCLESIARVM. LIVONIARVM. SVMMSV. ANTISTES.N. 1720. Lejasdaļā medaļu meistara signatūra: C.I.KRÜGER FEC. Medaļu reversā trijās rindās lauru un palmu zaru ietverta leģenda: THEOLOGO / PIO DOCTO FACVNDO / ANNIS MERITISQVE / VENERABILI / IVBILAEVM LITVRGICVM / D. 24. IV N. A. 1792. / CELEBRANTI.

Virtuālās izstādes autore: RVKM Numismātikas un dārgmetālu nodaļas krājuma darba speciāliste Justīne Fišere.

Medaļa, Vidzemes ģenerālsuperintendenta Kristiana Dāvida Lenca (Lenz) (1720-1798) 50 darba gadi. Drēzdene, K. J. Krīgers. 1792. g. Sudrabs. Averss.

Medaļa, Vidzemes ģenerālsuperintendenta Kristiana Dāvida Lenca (Lenz) (1720-1798) 50 darba gadi. Drēzdene, K. J. Krīgers. 1792. g. Sudrabs. Reverss.

Medaļa, Vidzemes ģenerālsuperintendenta Kristiana Dāvida Lenca (Lenz) (1720-1798) 50 darba gadi. Drēzdene, K. J. Krīgers. 1792. g. Bronza. Averss.

Medaļa, Vidzemes ģenerālsuperintendenta Kristiana Dāvida Lenca (Lenz) (1720-1798) 50 darba gadi. Drēzdene, K. J. Krīgers. 1792. g. Bronza. Reverss.

Medaļas spiedņi, Vidzemes ģenerālsuperintendenta Kristiana Dāvida Lenca (Lenz) (1720-1798) 50 darba gadi. Drēzdene, K. J. Krīgers. 1792. g. Tērauds.

Medaļas aversa spiednis. Drēzdene, K. J. Krīgers. 1792. g. Tērauds.

Medaļas reversa spiednis. Drēzdene, K. J. Krīgers. 1792. g. Tērauds.