“Sejas un stihijas”

Izstādi “Sejas un stihijas” veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Fotogrāfs centies noķert portretējamā būtību – neatkārtojamo un individuālo, ko var nolasīt katra sejā, cenšoties to saprast un izcelt.

Maizes darbs fotosalonā savukārt bija platforma Viļa Rīdzenieka radošajiem eksperimentiem ainavas fotogrāfijas žanrā, kam veltīta izstādes otrā daļa. Četras tematiski simboliskas grupas – gaiss, uguns, ūdens un zeme – kā caurstrāvojošs dabas stihiju motīvs apvieno dažādos periodos tapušās Rīdzenieka ainavas, atgādinot par viņu ne tikai kā par cilvēku tēlu veidotāju, bet arī izcilu dabas portretistu. Vilis Rīdzenieks bija daudzpusīga un spilgta personība 20. gadsimta pirmās puses Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Fotogrāfs bija apveltīts ar milzu darbaspējām un izteiktu misijas apziņu fiksēt laiku, vidi un cilvēkus un caur vispārinājumu padarīt fotogrāfiju par mākslas notikumu. Fotogrāfija viņa izpratnē bija māksla un reizē vēstures pierakstīšanas veids.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā tiek glabāta kā skaitliski, tā vēsturiski un mākslinieciski nozīmīgākā daļa no fotogrāfa Viļa Rīdzenieka atstātā mantojuma, ko muzejs pēc autora nāves iepirka no mantiniekiem. Latvijas mākslas fotogrāfijas vēstures kontekstā būtiska ir kolekcija, kuru veido ap 300 pigmenta drukas tehnikās darinātu autorfotogrāfijas darbu. Bromeļļa, gumijdruka u.tml. tehnikas, ko Vilis Rīdzenieks bieži izmantojis savās ainavas fotogrāfijās, bija iecienītas 20. gadsimta sākuma piktoriālajā fotogrāfijā: tās izmantoja, lai iegūtu gleznieciski mīkstu un izgaisinātu efektu.

Vilis Rīdzenieks (1884–1962) ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu fotogrāfiem – plaši pazīstams kā Latvijas Republikas proklamēšanas akta dokumentētājs, taču arī augsta līmeņa portretists un mākslinieks. Rīdzenieks uzauga zemnieku ģimenē un savu profesionālo darbību aizsāka pašmācības ceļā. Pēc 1905. gada revolūcijas par saviem politiskajiem uzskatiem un darbību revolūcijas laikā atradies apcietinājumā, vēlāk izceļojis uz Sanktpēterburgu ar pseidonīmu Aleksandrs Mednis, kur skolojies pie fotogrāfa Pāvela Aleksejeva. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis pie vairākiem fotogrāfiem, līdz atvēra savu fotosalonu “Konkurence” Ventspilī (1910–1915) un vēlāk – “Klio” Rīgā (1915–1935). Rīdzenieks bija aktīvs biedrs dažādās biedrībās, kā arī pasniedza fotogrāfijas kursus un lekcijas studentiem, amatieriem un citiem Latvijas fotogrāfiem. Viņa darbi bija izstādīti un ieguva godalgas starptautiskās fotogrāfiju izstādēs.

Izstādi veidoja izstādes autore un kuratore Lauma Lanceniece, kuratore Maira Dudareva, Linda Muižniece un Kristaps Tinte.

Paldies Valsts kultūrkapitāla fondam, foto restauratoram Kristapam Latvim, fotogrāfiem Astrīdai Meirānei un Mārtiņam Lablaikam, māksliniecei Antrai Augustinovičai, korektorei Lienei Kāpostai, Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeja direktorei Klārai Radziņai, dizaina birojam un fotostudijai „Pieci ezeri”, uzņēmumam “Krāsu Serviss” un informatīvajiem atbalstītājiem.