Kolonnu zāle celta pilsētas bibliotēkas vajadzībām bijušā Doma klostera austrumu spārna otrajā stāvā laikā no 1778. līdz 1787. gadam pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta. Tā uzskatāma par vienu no izcilākajām klasicisma sabiedriskajām telpām Rīgā. 

Laika gaitā zāli sāka dēvēt par Kolonnu zāli, jo tās balkonu ar galeriju balsta kolonnas, kuru krāsojums imitē marmora virsmu. Sienu nišās sākotnēji atradās iebūvēti grāmatu skapji. Vienu no zāles sienām rotā alegorisks gleznojums, veltīts Rīgas pievienošanai Krievijai 1710. gadā. Cars Pēteris I tajā atveidots ne vien kā pilsētas iekarotājs, bet arī kā zinātnes un mākslas aizbildnis. Griestu cilnī attēlota Krievijas imperatore Katrīna II kā romiešu kara, gudrības un zinātnes dieviete Minerva, kas rokās tur valdnieces izdoto likumu krājumu.

Kā bibliotēku Kolonnu zāli izmantoja nedaudz vairāk par 100 gadiem. 1891. gadā to pārcēla uz rātsnamu, bet zāle nonāca Doma draudzes rīcībā, un tajā notika iesvētību ceremonijas. Pēc Otrā pasaules kara Kolonnu zāli nodeva Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam un tajā iekārtoja ekspozīciju. No 1984. līdz 2001. gadam tika veikta zāles arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un restaurācija.

Kolonnu zālē iekārtota ekspozīcija „Rīga Krievijas impērijas sastāvā. 1710 –19. gs. vidus”. Tajā notiek pasākumi, to izmanto kā kamerstila koncertzāli. Zāli iespējams nomāt dažādiem pasākumiem un ballēm.