Ainažu jūrskolai 157 !

1864. gada 23. novembrī par Krišjāņa Valdemāra un Ainažu piekrastes kabotāžnieku – zemnieku saziedotajiem līdzekļiem darbu sāka Ainažu jūrskola. Sākumā tā darbojās kā privāta mācību iestāde.

Ainažu jūrskola sāka darbu kā pirmās jeb zemākās kategorijas jūrskola. Tā sagatavoja kabotāžas stūrmaņus un kapteiņus. Būtībā tā bija tautskolas tipa mācību iestāde, tikai ar plašāku ievirzi speciālajos priekšmetos.

Ainažu jūrskolai nozīmīgs bija 1867. gads, kad, pamatojoties uz jūrskolas pirmo gadu pieredzi un pateicoties Krišjāņa Valdemāra nenogurstošai gādībai, Krievijas jūrniecības augstākais resors izdeva nolikumu par jauna tipa jūrskolu atvēršanu visā Krievijas impērijā. Uz šī likuma pamata visā Krievijā atvēra 41 jūrskolu, no tām Latvijas teritorijā – 11. 1867. gada 27. jūnija likums noteica, ka mācībām jūrskolās jānotiek bez mācību maksas, bez kārtu ierobežojuma un dzimtajā valodā.

1870. gadā Ainažu jūrskola ieguva otro kategoriju. 1880. gadā skola kļuva par trešās jeb augstākās kategorijas jūrskolu ar tiesībām sagatavot tālbraucēju kuģu vadītājus.

Ainažu jūrskola izveidojās par lielāko un populārāko jūrskolu Baltijā.

Ainažu jūrskolas pirmā ēka – kapteiņa Veides kalpu nams. 19. gs. otrā puse.

Ainažu jūrskolas otrā ēka (pa kreisi), atklāta 1870. gadā. 20. gs. sākums.

Ainažu jūrskolas trešā ēka, atklāta 1902. gadā. 20. gs. sākums.

Ainažu jūrskolnieku grupa 1908. gadā.