Ainažiem 95

Šogad Ainažiem – 95!

    Zem kājām gurkstošs  sniegs, šur tur kāds ainažnieks ceļā uz veikalu, kāds auto… Namiem lepnas sniega cepures, rūtīs leduspuķes. Jā, todienu skaistie nami vēl saglabājušies, lai arī dažs izskatās bēdīgāks, tomēr sendienu stāsts – reiz bija, vēl dzīvs. Jūra klusa, mierīga, arī balta. Jūra atpūšas, bet zvejnieki mājās lāpa tīklus. Tādi ir Ainaži savu 95. dzimšanas dienu sagaidot.

           Mazliet no Ainažu vēstures.

Ainažu vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts jau 1564. gadā. Līdz 19. gs. sākumam Ainaži bija vientuļš, purvainu mežu ieskauts zvejnieku ciemats. Tajā laikā Ainaži ar Svētciemu pastāvēja kā viena administratīva novada vienība – Lielsalaca. Pirmās klaušu mājas bijušas – Dreimač, Pittan, Pelme un Sapat.

Ap 1848. gadu Ainaži un Salaca atdalīti no Svētciema un pārgājuši barona Meijendorfa īpašumā. Nākamais īpašnieks bijis Maksimilians Behangels. Un tā Ainažus savā starpā tirgojuši vācu baroni.  Līdz 1868. gadā Andrejs, Juris Veides un Jānis, Miķelis Miķelsoni nopirka Ainažus par 58 000 sudraba ŗubļiem. Vienkārši zemnieki! Jā, tie paši Veides un Miķelsoni, kuri ziedoja līdzekļus Ainažu jūrskolas atvēršanai.

Dzīve Ainažos strauji uzplauka – tika būvēti kuģi, ar kuriem Ainažu puiši devās plašajā pasaulē, pārbraukuši mājās, sāka būvēt  namus. Daudzi no šiem namiem vēl šodien rotā Ainažus. Daudzus skāris laika zobs, piemēram, lepno Veides pili Millerus. Vēl šodien ainažnieku atmiņas glabā nostāstus par šo dzimtu.

Miķelsonu dzimtas nami stāv stalti un cēli, jo celti no akmens un pašu ražotajiem ķieģeļiem.

Pēc 1897.gada pirmās vispārējās Tautas skaitīšanas Ainažu pagastā uzskaitītas daudzas jaunas saimniecības – Vīganti,  Tamisti, Alksne, Leppik , Unte,  Blusas, Mengel,  Balod, Inde, Eglit,  Miller, Dreijer,  Kuzik,  kā arī mazgrutnieku saimniecības – Dišler, Laiksar,  Metsaots, Vecpuriņi u.c.

1922.gadā sākās Ainažu muižas sadalīšanas darbi.1922.gada 22.augustā Valmieras apriņķa zemes ierīcības komiteja pieņēma Ainažu muižas nekultivēto zemju sadalīšanas projekta plānu.

Tika sadalītas 13 jaunsaimniecības katrai no 16,48 ha līdz 27,92 ha zemes, 3 piegriezumi mazzemniekiem no 1,10 ha līdz 7,82 ha katram, viens gabals sabiedriskām vajadzībām no 11,38 ha liels un mežs tika piegriezts apmēram 122 ha.

1926. gada 7. jūlijā Ainaži ieguva pilsētas tiesības. Tās priekšgalā stājās bijušais kalpa zēns, vēlākais Ainažu jūrskolas absolvents, kapteinis – Jānis Asars.

Un Ainažiem atkal sākās jauni laiki. Atkal tika būvēti nami, sabiedriskā dzīve uzņēma jaunus apgriezienus un dzīvība kūsāja….